Baušķeniekam JĀNIM TETERIM pavisam drīz, 13. februārī, būs 70 gadu jubileja.
Baušķeniekam JĀNIM TETERIM pavisam drīz, 13. februārī, būs 70 gadu jubileja.
Ja gaviļnieka paziņām jautātu, kas Jāņa dzīvē ir svarīgākais, atbilde skanētu – tā ir mūzika un dziesma. Tā Jāni savā varā ievilināja jau skolas gados, kad viņš mācījās Valles vidusskolā. Dziedāšanas skolotāja muzikālajam zēnam lika piedalīties dažādos konkursos. Draugi viņam iemācīja spēlēt klavieres un ģitāru. Jānis atklāja, ka ar mūziku ir patīkami pavadīt laiku, kā arī atvairīt skumjās domas, kas bieži piezagās, jo Jānis agri palika bez vecākiem un auga pie svešiem cilvēkiem. Viņš bija astoņus gadus vecs, kad tuberkuloze mammai atņēma dzīvi. Savukārt liktenīgajā 1949. gadā tēti uz desmit gadiem izsūtīja.
Kad Jānis sāka strādāt MTS, nodibināja lauku kapelu. Arī armijā aizrāvās ar mūziku – un viņš nodibināja ansamblīti.
Kamēr Jānis bija armijā, Vallē lauku kapela bija tuvu izjukšanai, to viņš nespēja pieļaut. Saaicināja senos paziņas un to atjaunoja. “Bija jautri, mūs aicināja spēlēt kristībās, kāzās, bērēs, izlaidumos, jebkādās saviesīgās svinībās. Brīvas nedēļas nogales muzikantam bija liels retums.” Kādā ballē Jānis noskatīja sievu Ilgu.
Kad atnākuši uz Bausku dzīvot, paziņas ātri iepazinuši Jāņa patīkamo balss tembru un aicinājuši dziedāt koros. Strādājot ceļu daļā, gaviļnieks atradis laiku arī korim. Ilgi uzticīgs bijis Codes jauktajam korim, tagad gan vairs tajā nedzied. Folkloras kopu “Dreņģeri” Jānis nespēj pamest, tur dzied jau kopš 1986. gada. Jubilārs piedalās arī senioru korī “Sarma”. Tieši kora vecākā Daina Sunteika ieteica, lai uzraksta avīzē par aktīvo, humora pārpilno un sabiedrisko Jāni.
Pašlaik dziesma esot tā, kas gaviļniekam palīdz nedomāt drūmas domas. Kopš pagājušā gada vasaras Jānis ir viens. Pēc 43 gadu ilgas kopdzīves mūžībā aizgāja dzīvesbiedre. “Tāds ir mans liktenis. Bērnībā paliku viens bez mīļiem cilvēkiem, un tā notika arī vecumdienās,” slaukot asaras, secina Jānis. Jubilejā ciemos gaida dēla Arņa un meitas Gunitas ģimeni.
Sarunu beidzot, jubilārs piebilda: “Ja es dzīvē nebūtu aizrāvies ar mūziku, tā noteikti būtu neinteresanta, pārāk vienveidīga.