Uzvaras vidusskolas 9. un 12. klasē mācās jauki jaunieši ar saviem stiķiem un niķiem. Pamatskolas absolventus audzina skolotāja Rudīte Sprance, vidusskolas beidzējus – skolotāja Silvija Jurcika.
Labprāt sporto
R. Sprance teic, ka 9. klases skolēni lielākoties dzimuši Tīģera gadā, iespējams, tāpēc ir bezgala emocionāli, nespēj noslēpt savas jūtas. Dažkārt tas rada konfliktu ar sevi un visu pasauli. Tomēr bērniem ir optimistisks skats uz dzīvi. Viņi ir atraktīvi un gudri. Klases audzinātājai jaunieši nekad nav ļāvuši garlaikoties, vienmēr bija jābūt gatavai pārsteigumiem.
Klasē mācās 23 skolēni. Septiņiem vidējā atzīme ir virs septiņām, diviem – virs astoņām ballēm. Audzēkņi piedalījušies mācību priekšmetu olimpiādēs. Īpaši uzteicams Gints Holsts, kuram ir panākumi zināšanu sacensībās un sportā. Fiziskas aktivitātes ir lielā cieņā visai klasei. Vairāki skolēni apmeklē nodarbības sporta skolā. Melisa Upeniece pagājušajā mācību gadā pabeidza Bauskas mūzikas skolu, šogad pievērsusies sportam. Pagājušajā mācību gadā devītie piedalījās konkursos «Gadalaiku ritmi» un «Kad saulīte rotājas». «Esam daudz braukuši ekskursijās. Tajās skolēni atraisās, un viņus var labāk iepazīt,» novērojusi R. Sprance.
Daudziem topošajiem absolventiem jau zināms, ko viņi vēlas darīt pēc pamatskolas beigšanas. Vairāki turpinās mācības dzimtajā vidusskolā, jo esot patrioti, citi dosies apgūt profesiju. Agneta Rimševica mācīsies par apģērbu dizaineri Rīgas Amatniecības vidusskolā, pašlaik apmeklē sagatavošanas kursus. Mārcis Naktiņš mācīsies tepat, viņa sapņu profesija ir angļu valodas skolotājs.
Laba vide
Uzvaras vidusskolas 12. klasi pirmos četrus mācību gadus audzināja skolotāja Vizma Salmiņa. Viņa stāsta: «Ai, gadi, kas deva jums spārnus, aizlidojāt kā bezdelīgas gar logu… Mani bērni bija zinātkāri, talantīgi. Mums bija laba sadarbība ar audzēkņiem un vecākiem, noskaņojums – pozitīvs. Bērni bija nākuši pārsvarā no mierīgas, sabalansētas vides, līdzsvaroti, labi audzināti. Mēs cits citu sapratām. Mazo dvēseles bija atvērtas visam labajam. Mācījāmies ielūkoties dabā, skaistumu saskatīt arī necilajā, pažēlot mazu kāpuriņu un skudriņu. Helēna Liene Gavrilka mācīja mums līdzjūtību. Pagarinātās grupas laikā bieži gājām pastaigās, draiskojāmies rudens lapu zeltā, sveicinājām pirmo sniegpulkstenīti. Ārā uz saliņas lasījām «Staburaga bērnus».»
«Kopā ar vecākiem rīkojām klases pasākumus, braucām ekskursijās, apmeklējām teātra izrādes Rīgā,» atminas V. Salmiņa, «atraktīvā Rūdolfa māmiņa vadīja klasē rotaļas. Dzīvespriecīgā Elmāra mamma piedāvāja palīdzību ikdienā, Helēnas Lienes vecāki gādāja Ziemassvētku eglīti, līdzēja bērniem gatavot maskas teātru izrādēm. Vecāki vienmēr bija klāt svētkos. Atvases juta vecāku gādību un klātbūtni, tas ir tik svarīgi! Sandras un Signes mammas bija atsaucīgas. Nevar aizmirst Artūra tēti, kurš, kaut ļoti aizņemts dzīves raizēs, vienmēr bija klāt, rūpējās par savu mazo, apzinīgo, neatlaidīgo skolnieciņu. Kaspara vecmāmiņa uzdāvināja mums smaržīgu narcišu pušķi, kad bijām aizgājuši uz viņu mājām, lai apciemotu zēnu. Mazliet pārgalvīgāk bijām draiskojušies pie šūpolēm, un Kaspars traumēja kāju. Pozitīvi, ka mamma to uztvēra saprotoši.»
Pretī sapņu salai
«Vai bērni ir mainījušies? Dvēselē viņi ir palikuši tie paši – līdzjūtīgi, atsaucīgi, optimistiski un draudzīgi,» raksturo pirmā audzinātāja, «kļuvuši par skaistām jaunavām un iznesīgiem jaunekļiem, mainījušies garā, iekrājuši bagātīgu zināšanu bagāžu, lai varētu doties tālāk, katrs pretī savai sapņu salai. Kaspars, Helēna Liene, Rūdolfs un Signe ir talantīgi teātra spēlētāji. Gudri, ar izdomu un neatlaidību apveltīti jaunieši. Redzu Artūru ar muskuļotu augumu, pie tā daudz strādāts. Puisis spēlē ģitāru, viņam ir lieli dzīves plāni. Signe ir apzinīga, perfekta it visā, neatlaidīga un ļoti mērķtiecīga. Kad braucām abas uz olimpiādi, redzot manu slēpto nemieru, viņa pārliecinoši un skaidri noskaldīja: «Neuztraucieties, skolotāj, viss būs kārtībā!» Patiešām rezultāti bija ļoti labi. Elmāra brūnās acis vienmēr mirdzēja. Viņš ievēroja, kādas pārmaiņas vasarā notikušas, prata tās novērtēt. Zēns bija īsts dabas draugs, nevarēja paiet garām nevienam nomestam papīriņam vai skārdenei. Elmāram ir skaista, plaša balss. Sandra, mazā, gaišmatainā saules meitenīte, vienmēr tik centīga, čakla visādos darbiņos. Andrim, iespējams, esmu darījusi mazliet pāri. Atceries, Andrīt, to ekstrēmo gājienu pa upes nedrošo ledu, kā pārbaudīji mūsu nervu sistēmu? Tu esi puisis, kuram dziļi sirdī mājo labestība. Ļoti priecājos, Andri, ka kopā ar klasesbiedriem esi aizgājis līdz pavasarim, kad 12. klases zvans aicinās uz pēdējo stundu. Katrs bērns manā atmiņu dārzā iestādījis kādu skaistu, nevīstošu ziedu. Tie smaržos cauri gadiem, tos neskars salnas.
Paldies par prieku un gandarījumu, ar ko esat krāsojuši manas dienas! Artūr, maijpuķītes, kuras tu katru pavasari salasīji, nekad nebeigs smaržot. Un lielā koka sirds! «Skolotāj, es to visu nakti taisīju», tu teici pēdējā skolas dienā 4. klasē. Es zinu, tā nav nekāda koka sirds, tā ir tava skaistā sirds. Paldies par mīlestību!»
Pedagoģe ar lepnumu skatījusies uz jauniešiem Žetonu vakarā, priecājoties, kāda izdoma un darbs ieguldīts. Galvenais ceļš ir priekšā, tāpēc viņa vēl, lai pietiek spēka un apņēmības sasniegt mērķus, lai dzīvē jauniešus pavada veiksme.
UZZIŅAI
Uzvaras vidusskolas 12. klase: Artūrs Brūvers, Rūdolfs Kārlis Demme, Helēna Liene Gavrilka, Kaspars Kalnietis, Signe Leimonte, Andris Timošenko, Elmārs Grauzis, Sandra Vitkovska.
Klases audzinātāja Silvija Jurcika.
Uzvaras vidusskolas 9. klase: Sabīne Atmata, Normunds Dirgela, Daniels Dobrjakovs, Deivis Gudivoks, Gints Holsts, Evija Jaroško, Santis Krūze, Agnis Lapiņš, Kaspars Miļūns, Mārcis Naktiņš, Imants Pečenijs, Agneta Rimševica, Armands Segliņš, Mareks Skuja, Agnese Stankēviča, Mareks Ščerbans, Romāns Taņiņecs, Madara Timošenko, Agnete Trībere, Melisa Upeniece, Artūrs Valts, Atis Brencis, Elvita Lomane.
Klases audzinātāja Rudīte Sprance.
