Redakcijas slejā «Mazliet par kritiku» (publicēta 9. aprīlī) aicināts izteikt viedokli par reakciju uz pozitīviem rakstiem.
Redakcijas slejā «Mazliet par kritiku» (publicēta 9. aprīlī) aicināts izteikt viedokli par reakciju uz pozitīviem rakstiem. Negribu būt banāla, tomēr šķiet, ka to var izskaidrot ar skaudību. Liekas, īpaši tas attiecas uz publikācijām vietējā avīzē. Rajona iedzīvotāji cits citu vairāk vai mazāk pazīst, ja kaut ko uzraksta par kaimiņu, rodas jautājums, kāpēc ne par mani? Varbūt arī kādam pret avīzē pozitīvi aprakstītu cilvēku ir personīga nepatika. Ē. M. Remarks teicis: «Laikam katrs kādam bija labs cilvēks. Un kādam citam tieši pretēji.»
Jāņem vērā arī tas, ka neviens nav ideāls. Cilvēks varbūt ir talantīgs kādā jomā, labs speciālists, bet viņa cilvēcīgās īpašības ne visiem var patikt. Varbūt, rakstot par kādu vai intervējot, vajadzētu pamatot, kāpēc izvēlēts tieši viņš. Mani vienmēr interesējis, pēc kāda principa izvēlas rubrikas «Vaļasprieks» varoņus vai cilvēku rubrikā «Mans laiks» pirmdienās. Varbūt dažiem, to lasot, šķiet, ka viņi būtu interesantāki.
Vēl viens iemesls neiecietībai varētu būt tas, ka daudziem klājas grūti un lasīt par citu veiksmi vai laimi nav diez cik patīkami. Izlasot Vācijā dzīvojošā tautieša pretenzijas, varu saprast, ka salīdzinājumā ar viņu labklājību mūsu dzīve viņam šķiet šausmīga. Tomēr nedomāju, ka pārmērīga kritika ir tas labākais. Ar gaušanos un sevis noniecināšanu mums viss ir kārtībā, vajadzētu vairāk celt pašapziņu. Kā saka, visu pasauli nesalāpīsi, bet dzīvot nepārtrauktā nomāktībā par trūkumiem nav jēgas un arī nav veselīgi. Protams, par neizdarībām ir jāraksta un amatpersonu darbam jāseko.
Ar cieņu – M. KAZANCEVA
