Turpinām tēmu par šķirto ģimeņu problēmām. Redakcija saņem arvien jaunas vēstules. «Bauskas Dzīve» saka paldies visiem, kuri iesaistās diskusijā.
Turpinām tēmu par šķirto ģimeņu problēmām. Redakcija saņem arvien jaunas vēstules. «Bauskas Dzīve» saka paldies visiem, kuri iesaistās diskusijā.
Atgādinām, ka redakcija vēstules autora vārdu neizpaudīs, ja viņš to vēlēsies.
Izlasot Dzidras vēstuli «Tēvi nemēdz noraidīt bērnus» («Bauskas Dzīves» 25. februāra numurā, lappusē «Ģimene. Manas mājas»), nespēju klusēt.
Arī es esmu šķīrusies no otrā vīra jau desmit gadu. Man ir divi dēli – katrs no sava tēva. Vecākais puika ar tēvu nav saticies. Viņš alimentus maksāja regulāri, un ar to mēs bijām apmierināti. Dēls turpināja mācīties arī tad, kad bija sasniedzis 18 gadu vecumu. Lai vēl vienu gadu saņemtu alimentus, mums vajadzēja tiesāties. Lieta nonāca pat līdz Augstākajai tiesai. Naudu dabūjām, bet tēvu dēls tā arī neredzēja, jo viņa vietā tika algots advokāts.
Pēc otrās laulības šķiršanas mazajam dēlam bija seši gadi. Tēvs dzīvo tajā pašā ciematā, tikai dažas mājas tālāk. Dēlēns kā laukā, tā pie tētiņa (neklausot manus aizliegumus). Vēlāk ar puiku izrunājos un tomēr atļāvu viņiem tikties. Dēlēns tēvu vienmēr sveica jubilejās – gan dzimšanas, gan vārdadienās. Kādreiz tas bija tikai mazs lauku ziedu pušķītis. No tēva gan dēls nekad neko nesaņēma – ne darbdienās, ne svētkos. Tā nu pēc gadiem dēls pats ir sapratis (viņam jau 15 gadu), ka tēvs viņam tikai skaitās formāli, bet nekad nekādu palīdzību viņš nesniegs. Esam ar to samierinājušies, kaut gan jūtu, ka puikam reizēm ļoti sāp. Par Dzidras rakstīto. Neticu, ka viņa laulībā nodzīvojusi 29 gadus. Kāpēc tāda nostāja? Kāpēc māte nevarētu lūgt palīdzēt meitai? Kāpēc māte ar bijušo vīru nevarētu runāt par viņu bērnu? Kas zina, vai kādreiz tēvam, kurš atraidījis palīdzību bērnam, nebūs vecumdienās pašam jālūdz atbalsts pieaugušajam dēlam. Ja vīrietim ir cita ģimene un bērni, pret to mums, sievietēm, ir jāizturas ar iecietību.
Ar cieņu – IJA
