Ārsti zina, ka arī gada siltākajos mēnešos lielus un mazus pacientus piemeklē plaušu karsonis, angīna, balss saišu iekaisums, iesnas.
Ārsti zina, ka arī gada siltākajos mēnešos lielus un mazus pacientus piemeklē plaušu karsonis, angīna, balss saišu iekaisums, iesnas.
Tā saka Sandra Lapsa-Ārente, Bauskas slimnīcas terapijas nodaļas ārste.
Daudz insultu un infarktu
Šovasar Bauskas slimnīcas terapijas nodaļā lielākajai pacientu daļai saasinājušās sirds un asinsvadu slimības. Tas ir insults, infarkts, ko izraisījusi ilgstoša hipertensija – paaugstināts asinsspiediens –, stress, ateroskleroze. Bieži veselības pasliktināšanos izraisa straujas meteoroloģiskās pārmaiņas. Nodaļā daudz neiralģisko slimnieku ar radikulīta, osteohondrozes un citu slimību saasinājumiem.
Vasarā cilvēkus mēdz piemeklēt vēderkaites, zarnu darbības traucējumi, ko sauc arī par netīru roku slimībām, un infekcijas slimības, ko izraisa inficēšanas ar pārtikas produktiem vai kas iegūtas no infekcijas pārnēsātājiem.
Iedzīvotājiem jāzina, ka infekcijas slimības Bauskā vairs neārstē. Ja diagnozi apstiprina laboratoriskie izmeklējumi, pacienti tiek pārvesti uz Dobeles slimnīcu, kur ir infekcijas slimību nodaļa, informē ārste S. Lapsa-Ārente. Tur tiek ārstēti vīrusu hepatīta, salmonelozes, dizentērijas, trihinelozes un citu infekcijas slimību pacienti.
Gulšņāt nav laika
Šovasar diezgan bieži esot saslimšanas gadījumi ar tā saukto vēdergripu, «Bauskas Dzīvei» teica ģimenes ārste Vilma Butule. Pacientam paaugstinās temperatūra, ir iesnas, saaukstēšanās vai vīrusu izraisītās kaites pazīmēm pievienojas arī slikta dūša, var būt vemšana, caureja. Uz slimnīcu ar šādu vainu nav jādodas, dažu dienu laikā cilvēks izveseļojas, arī komplikācijas novērotas reti, tomēr sajūta ir nepatīkama.
Vecsaules pagasta feldšere Elita Skrējāne stāstīja, ka lauciniekiem slimot neesot laika. Ziemā uz pieņemšanu reizēm nāk ap 30 pacientu, vasarā ierodas ne vairāk par trim pacientiem, tāpēc ģimenes ārste Inta Lagzdiņa pašlaik ir atvaļinājumā. E. Skrējāne atzina, ka diezgan daudz pagasta iedzīvotāju raduši iespēju vakcinēties pret ērču encefalītu, kaut arī vakcīna ir dārga. Apkaimes mežos agrākos gados bijis daudz inficētu insektu un saslimt gadījies ne vienam vien.
Lai izvairītos no saindēšanās ar bojātiem produktiem, Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) vasarā aicina iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību gaļas izstrādājumu, konditorejas un citu produktu derīguma termiņam. Lai pasargātu sevi no vēderkaitēm un inficēšanās ar slimību izraisītājiem, jāmazgā rokas, ogas, augļi, dārzeņi.
Zarnu infekciju slimību izraisītāji atrodas augsnē, ūdenī, uz sadzīves priekšmetiem, tie var nokļūt uz rokām, pārtikas produktiem. Nedrīkst dzert ūdeni no atklātām ūdenstilpēm. Ilgstošs lietus padara netīras arī pazemes avotu ūdens ņemšanas vietas virs zemes.
Lietojot uzturā nekvalitatīvu un nepietiekami termiski apstrādātu gaļu, piemēram, nepilnīgi izceptu šašliku, iespējams inficēties ar parazitā- ru infekcijas slimību – trihinelozi. Pirmie trihinelozes simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā, tie var parādīties jau divas trīs dienas pēc inficēšanās.
Galvenie simptomi – vemšana un caureja
Ar salmonelozi var saslimt, lietojot uzturā termiski nepietiekami apstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus – gaļu, olas, pienu, zivis, garneles u. c. Šī infekcijas slimība parasti skar zarnu traktu. Tās simptomi – slikta dūša, vemšana, krampji, sāpes vēderā, caureja, drudzis, galvassāpes – parādās sešas līdz 72 stundas pēc inficēšanās.
Ar ēdienu var saindēties, ja tajā savairojušies mikroorganismi vai uzkrājušies toksīni. Slimības simptomi ir slikta dūša, vemšana, kas parādās pēc dažām stundām, reizēm – caureja. Tāpēc pārtikas produktu glabāšanas un realizācijas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumos stingri kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
