Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 2009. gada 6. jūnijā Latvijas Republikas pilsoņi ievēlēja astoņus deputātus. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, 2011. gada decembrī viņu pulkam pievienojās vēl viens.
Tādējādi Latvijas pilsoņu intereses Briselē šos gadus pārstāvēja no sešām partijām un partiju apvienībām ievēlētie deviņi deputāti. Tie bija Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Kārlis Šadurskis no partijas «Pilsoniskā savienība», Alfrēds Rubiks, Aleksandrs Mirskis no politisko partiju apvienības «Saskaņas centrs», Tatjana Ždanoka no «PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», Roberts Zīle no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, Ivars Godmanis no partijas «LPP/LC» un Arturs Krišjānis Kariņš no partijas «Jaunais laiks».
Vēlēšanās 24. maijā Latvijas pārstāvībai Eiropas Parlamentā jāievēl mazāk deputātu nekā iepriekš – astoņi.
Balso puse pilsoņu
EP vēlēšanām Latvijā 2009. gadā vēlētāju sarakstos bija reģistrēts 1 484 781 pilsonis, no viņiem vēlēšanās piedalījās 797 219 jeb 53,6 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Mūsu pusē viskūtrākie bija vēlētāji Bauskas novadā, kur to skaits krietni atpalika no vidējā valstī – nobalsoja tikai 44,38 procenti. Nedaudz aktīvāki bija Vecumnieku novada iedzīvotāji – 47,99 procenti. Iecavas novadā vēlēšanās piedalījās 51,02 procenti vēlētāju. Savukārt rundālieši pārspēja valstī vidējo rādītāju, tur EP vēlēšanās piedalījās 58,8 procenti no reģistros iekļautajiem pilsoņiem. Līdzīgi kā Latvijā, visvairāk mūsu pusē balsis ieguva «Pilsoniskā savienība», vismazākais atbalsts bija PCTVL kandidātiem.
EP ievēlētie deputāti tieši nepārstāv savu politisko partiju, bet apvienojas politiskajās grupās. Viņiem ir iespēja īstenot vēlētājiem dotos solījumus. Loģiski būtu, ka deputāti kalpotu vienotai idejai – Latvijas valsts interesēm. Praksē diemžēl izrādās, ka nereti virsroku gūst personīgā politiskā kapitāla vairošana, iespējams, citu, ne Latvijas valsts interešu aizstāvība. Mēs esam bijuši liecinieki, kādas intervijas Krievijas televīzijai sniegusi Tatjana Ždanoka.
Tagad EP darbojas septiņas politiskās grupas. Latvijas pārstāvju visvairāk – četri – ir lielākajā, Eiropas Tautas partijas (EPP) grupā. Pārējās politiskajās apvienībās ir pa vienam mūsu valsts deputātam. Šāda sistēma izveidota, lai parlamentārieši no dažādām valstīm ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem varētu kopīgi strādāt savu ideju realizēšanā.
Alga gandrīz 8000 eiro
Par savu darbu tautas labā visiem deputātiem ir vienāds atalgojums. 2013. gada jūnijā tas bija 7956,87 eiro pirms nodokļu nomaksas. Deputāta maciņā reāli ieripo 6200 eiro. Šāda alga noteikta, lai nodrošinātu deputātu neatkarību.
Līdztekus algai tiek segti deputātu ceļošanas izdevumi, turklāt ne tikai par EP sanāksmju apmeklēšanu. Gadā deputāts var saņemt līdz 4243 eiro par citiem darba braucieniem ārpus dalībvalsts, kā arī 24 apmaksātus braucienus valsts robežās gada laikā. Deputātiem piedaloties sanāksmēs ES teritorijā, pienākas 304 eiro dienas nauda. Tā paredzēta viesnīcas, maltīšu un citu izdevumu segšanai. Mēnesī tautas kalps saņem arī 4299 eiro piemaksu par vispārējiem izdevumiem. Tā ir nauda par deputātu biroju nomu un uzturēšanu, sakariem un pasta izdevumiem. Parlamentāriešiem pieejami aprīkoti biroji Briselē un Strasbūrā, kur notiek EP sēdes.
Deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesības saņemt vecuma pensiju. Tā ir 3,5 procenti no algas par katru pilnu deputāta pilnvaru īstenošanas gadu, taču tās kopsumma nepārsniedz 70 procentus. Šo pensiju izmaksas sedz no EP budžeta.
Esot daudz padarījuši
Pēc EP informācijas biroja lūguma deputāti sagatavojuši atskaiti par paveikto. Vairāki no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta locekļi kā savus galvenos sasniegumus min papildu finansējuma izcīnīšanu mūsu valstij, kā arī Latvijas vēstures skaidrošanu. Šos darbus norādījis K. Šadurskis, I. Godmanis un S. Kalniete. K. Šadurskis par nozīmīgu uzskata ziņotāja pienākumus projektam par ES vīzu režīmu ar Krieviju. Šis projekts nu ir iestrēdzis.
Deputāts I. Godmanis akcentē savu dalību darba grupā par daudzgadu budžeta izstrādi nākamajiem septiņiem gadiem. Daudz darīts, lai daudzgadu budžets tiktu pieņemts līdz 2013. gada beigām. Tādējādi netiks kavēta jauno projektu un programmu sākšana.
T. Ždanoka uzskata, ka visu savu enerģiju veltījusi, lai ES vairāk rūpētos par cilvēku tiesībām un sociālajiem jautājumiem. «Man izdevās panākt ES spiedienu uz Latvijas valdību, lai nepieļautu tālāko uzbrukumu maznodrošinātajiem un valsts sektorā strādājošajiem, kas tika sākts 2009. gadā,» stāsta T. Ždanoka. Saviem panākumiem viņa pieskaita arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz Latvijas nepilsoņu ieceļošanu Apvienotajos Arābu Emirātos, jo iepriekš viņiem tā bija liegta.
Regulāri tiekas ar vēlētājiem
Pieticīgs labo darbu uzskaitē ir A. Rubiks. Kā būtiskāko viņš nosauc vairāk nekā 100 vizītes Latvijas novados, kuru laikā vēlētājiem esot atskaitījies par paveikto. Viņš arī norāda, ka visa informācija par deputātu darbu ir pieejama EP mājaslapā.
Finansējums Latvijas zemniekiem ir būtiskākais, ko paveikusi S. Kalniete. Viņa gādājusi, lai būtu maksimāli godīga konkurence jebkurā uzņēmējdarbības jomā Eiropas Savienībā. S. Kalniete bijusi iniciatore viena no EP centrālā gaiteņa nodēvēšanai par «Baltijas ceļa aleju». Tādējādi Briselē radīta piemiņas vieta baltiešu cīņai par neatkarības atjaunošanu.
Deputāts K. Kariņš izceļ veikumu ekonomikā un enerģētikā. Pateicoties viņa pūlēm, pieņemta gāzes drošības direktīva – priekšnosacījums Latvijas enerģētiskās atkarības samazināšanai no Krievijas gāzes. K. Kariņš ir autors iniciatīvai, kas ierobežo naudas atmazgāšanu un paredz atklāt ārzonu uzņēmumu patiesos īpašniekus. Viņš ir arī autors likumam, kas liek pamatus vienotai Eiropas enerģētikas ārpolitikai.
R. Zīle uzsver termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas jautājumu aktualizēšanu EP. Viņš ir arī strādājis, lai īstenotu Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības veicināšanu un gāzes tirgus liberalizāciju. Līdz ar kolēģiem viņš gatavojis ES dzelzceļa likumu. Deputāts strādājis grupās, kurās gatavoti starpvalstu transporta, enerģētikas un digitālo tīklu projekti.
Ar atvieglota finansējuma piesaisti un šķēršļu novēršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem lepojas I. Vaidere. Viņa aktīvi iestājusies pret ģenētiski modificētas pārtikas izplatīšanu. I. Vaidere izstrādājusi rezolūciju, kurā 23. augusts pasludināts par Eiropas staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu. Ar kolēģiem viņa izstrādājusi iniciatīvu jauniešu bezdarba samazināšanai visā ES.
Biedē ar leģionāru gājienu
Kopīgā ziņojumā atskaiti par paveikto nav pievienojis deputāts A. Mirskis. Portālā gorod.lv ievietota informācija par deputāta tikšanos ar vēlētājiem pērnā gada decembrī Daugavpilī. Tad A. Mirskis vēstījis, ka Latviju pārstāvošie EP deputāti neaizstāv tās intereses. Īpaši viņš uzsvēris nevienlīdzību, kas jāpiedzīvo Latvijas zemniekiem. EP oficiālajā deputāta vietnē viņa jaunākā uzstāšanās bijusi 10. martā Strasbūrā. Tajā viņš aicinājis pievērst uzmanību, ka 16. martā Latvijas valsts galvaspilsētā notiks «Waffen SS» brīvprātīgo leģiona veterānu gājiens. «Kamēr «Waffen SS» noziedznieki soļo pa Eiropu, Eiropai nav nākotnes,» minūti garo runu noslēdza A. Mirskis.
Līdz jauno EP deputātu ievēlēšanai atlikušas divas nedēļas. Tādēļ pirms izvēles izdarīšanas vēlams vēlreiz izvērtēt līdzšinējo deputātu veikumu, izzināt iespējas un noteikti izteikt savu attieksmi 24. maija vēlēšanās.
DEPUTĀTI
Ivars Godmanis (dzimis 1951. gada 27. novembrī)
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE). I. Godmanis ir pastāvīgais loceklis budžeta komitejā, delegācijā attiecībām ar Baltkrieviju, delegācijā «Euronest» parlamentārajā asamblejā.
Sandra Kalniete (dzimusi 1952. gada 22. decembrī)
Eiropas Tautas partijas (EPP) grupa, ir priekšsēdētāja vietniece delegācijā attiecībām ar Japānu, pastāvīgā locekle iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā.
Arturs Krišjānis Kariņš (dzimis 1964. gada 13. decembrī)
Darbojas EPP grupā, ir pastāvīgais loceklis rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, delegācijā ES un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas parlamentārās sadarbības komitejās; delegācijā «Euronest» parlamentārajā asamblejā.
Inese Vaidere (dzimusi 1952. gada 3. septembrī)
Darbojas EPP grupā, ir pastāvīgā locekle ārlietu komitejā, cilvēktiesību apakškomitejā, darbojas ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas un ES un Uzbekistānas parlamentārās sadarbības komitejās un delegācijās attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju.
Kārlis Šadurskis (dzimis 1959. gada 11. oktobrī)
Darbojas EPP grupā, ir vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas loceklis, darbojas delegācijā attiecībām ar Dienvidāfriku.
Roberts Zīle (dzimis 1958. gada 20. jūnijā)
Darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupā, ir pastāvīgais loceklis transporta un tūrisma komitejā, īpašā finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejā, delegācijā attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku.
Alfrēds Rubiks (dzimis 1935. gada 24. septembrī)
Darbojas Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālajā (GUE/NGL) grupā. Ir priekšsēdētāja vietnieks delegācijā ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas un ES un Uzbekistānas parlamentārās sadarbības komitejās un delegācijās attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju.
Tatjana Ždanoka (dzimusi 1950. gada 8. maijā)
Darbojas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības (Greens/EFA) grupā, ir priekšsēdētāja vietniece ES un Moldovas parlamentārās sadarbības komitejā, pastāvīgā locekle pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, lūgumrakstu komitejā, delegācijā «Euronest» parlamentārajā asamblejā.
Aleksandrs Mirskis (dzimis 1964. gada 20. martā)
Darbojas Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses (S&D) grupā, ir pastāvīgais loceklis ārlietu komitejā, darbojas ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejā; delegācijā «Euronest» parlamentārajā asamblejā.
