Marta sākumā mūspusē atgriezušies pavasara pirmie vēstneši – krauķi. Līdz ar putniem aktualizējušās arī problēmas, kas saistītas ar šīs spārnaiņu sugas izplatību.
Līdz šim lielākās raizes krauķi sagādāja Bauskas pilskalnā. Lai novērstu putnu mēslu krāšanos uz gājēju ietvēm pie ieejas pilskalna parkā, pirms pāris gadiem Brīvības bulvāra malā apzāģēja lielo koku galotnes. Putniem ir iespēja vīt ligzdas upes malas kokos un parka teritorijā, ko tie jau izdarījuši.
Problēmas gan Bauskā, gan Iecavā
Bauskas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs paskaidroja, ka īpaša cīņa ar šiem putniem pilsētā nav plānota: «Esam sapratuši – ar dabu cīnīties ir bezjēdzīgi. Protams, mēģināsim ierobežot krauķu ligzdošanu pilsētas centrā. 2013. gadā Bauskas pašvaldība lūdza padomu Latvijas Ornitoloģijas biedrībai krauķu populācijas ierobežošanai pilsētā un saņēma atbildi, ka arī pašai biedrībai nav informācijas, kā apstādināt šo putnu izplatīšanos.»
Galvassāpes melnsvārči sagādā arī Iecavas iedzīvotājiem. Pirms diviem gadiem, protestējot pret putnu klātbūtni Iecavas parkā,
iecavnieki savāca vairāk nekā 300 parakstu. Lai cīnītos ar krauķu kolonijām, pērn parkā izvietotas putnu atbaidīšanas skaņas ierīces, taču vēlamo rezultātu tās nav devušas, apstiprināja pašvaldības dārzniece Sarmīte Avota. Šī problēma vairākkārt izrunāta vietvaras domes sēdēs, pašvaldība nosūtījusi vēstuli Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), kurā lūgusi ieteikt risinājumus krauķu koloniju ierobežošanai. Iecavā šogad pabijušas arī Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes speciālistes, kuras uzskaitījušas ligzdas virs gājēju celiņiem un brauktuvēm. Informācija nodota DAP centrālajam birojam Siguldā. «Varbūt saņemsim atļauju ligzdu nojaukšanai, bet atbildes vēl nav. Darbus iespējams veikt līdz 31. martam,» skaidro S. Avota. Viņa pēdējā laikā vākusi un apkopojusi daudz informācijas par šiem putniem, viņasprāt, vienīgais risinājums ir dabisko ienaidnieku – pūču un vanagu – piesaiste. Tas nenozīmējot šo plēsīgo spārnaiņu pavairošanu, mēģināšot atdarināt to balsis.
«Lai jau tos sauc par melno sērgu, bet krauķi ir dzīvas radības, kas meklē dzīves telpu, tāpat kā cilvēki. Vai tad mēs šo putnu dēļ zāģēsim visus kokus? Daži uzsver, ka putni ir netīri, bet es saku – nedēļu atstājam pilsētu bez sētniekiem un lūkojam, kas notiks vietā, kur dzīvo cilvēki, kuri sevi uzskata par augstākiem nekā citi. Būs vēl trakāk kā pēc krauķiem,» pārdomās dalās S. Avota.
«Melnā sērga» izplatās Gailīšos
Gadu no gada «melnās sērgas» kolonijas ir aktuāla problēma Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā. Tur putni ar savu trokšņošanu liedz no rītiem ilgāk pagulēt, nav iespējams ārpus telpām izkārt veļu, putni to tūlīt noķēzī. No uzlidojumiem cieš arī raža mazdārziņos. Gailīšu pagasta pārvaldnieks Aleksandrs Gurkovskis atklāja, ka ir gan pētīti, gan izrunāti šīs situācijas risināšanas varianti. «Putni dzīvo tur, kur tuvumā ir pārtika – atkritumi, mazdārziņi. Atkritumu konteineri Uzvarā tiek rūpīgi uzturēti, krauķi pārtikas atliekām tiek klāt izņēmuma gadījumos. Putnu fizisku iznīcināšanu pagaidām neapsveram kā reālu rīcību,» teic A. Gurkovskis un piebilst, ka atliekot vien traucēšana to ligzdošanas vietās. Uzvarā tā esot privātpersonai piederoša birztala pie Mežāžu pieturas. «Pabiedēt tos var trokšņojot, šaujot. Ligzdu nojaukšana ir sarežģīta un dārga, iespējams, kādu variantu šogad izmēģināsim. Jācenšas sadzīvot ar dabu,» atzīst A. Gurkovskis.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus atzīst, ka biedrības rīcībā nav informācijas par efektīviem krauķu koloniju samazināšanas paņēmieniem. Pieredze rāda, ka ligzdu nojaukšana vai koku zaru izzāģēšana vēlamo efektu nedod, jo putni ligzdas uzbūvē no jauna. Vienīgais līdzeklis, kā droši atbrīvoties no krauķu kolonijas, ir koku nozāģēšana, bet tas neesot saprātīgs risinājums.
V. Ķerus pieļauj, ka melnsvārču skaita pieaugumu rada piemērotas barošanās vietas. Lai izvērtētu iespējas to piemērotību putniem mazināt, vajadzīgs īpašs pētījums, taču nepieciešamie ieguldījumi, visticamāk, neatmaksātos. Krauķi ligzdošanas laikā var meklēt barību vairākus kilometrus no kolonijas.
Lai mazinātu konfliktus starp krauķiem un cilvēkiem, biedrība iesaka nodrošināt mierīgu putnu ligzdošanu tajās vietās, kur tie rada vismazāko traucējumu.
