Tajos laikos, kad ceļu vēl nebija, cilvēki pārvietojās pa ūdeni.
Tajos laikos, kad ceļu vēl nebija, cilvēki pārvietojās pa ūdeni. Laivās un kuģos senatnē brauca ciemos pie kaimiņiem, zvejot, tirgot dažādas mantas un pat karot. Laiva tolaik bija vienīgais un vissvarīgākais transporta līdzeklis.
Arī tu droši vien esi braucis ar plostu, laivu vai kuteri. Es zinu, ka daudzi cilvēki, kuri dzīvo pie Daugavas, ar laivu dodas uz mazdārziņu. Mājupceļā tā ir ļoti smaga, jo līdz malām piekrauta ar kartupeļu vai kāpostu maisiem.
Vasarā es biju aizbraukusi uz Norvēģiju. Mani ļoti pārsteidza dzīve kādā mazā piejūras pilsētiņā. Tur katram pieder vismaz viena laiva. Cilvēki tajā dodas uz kafejnīcu, darbu vai skolu. Viņiem tas nemaz nešķiet jocīgi, jo visi pieraduši atrasties uz ūdens.
Ar kuģiem pāri jūrām un okeāniem mūsdienu cilvēki visbiežāk dodas atpūtas braucienos. Lielie kuģi iekārtoti tā, lai nevienam nebūtu garlaicīgi – tur ir dažādas izklaides pieaugušajiem un bērniem. Kad jūra ir mierīga, kuģis slīd tik līgani, ka to pat nejūt. Vētrā gan varētu būt briesmīgi. Man šķiet, ka neviens nevēlētos atrasties uz kuģa bangojošā jūrā.
No visām pasaules ostām tālos reisos dodas milzīgi tirdzniecības kuģi. Arī senatnē preces pārvadāja tāpat. Vienīgā atšķirība tā, ka agrāk mantas mainīja pret citām, nevis pārdeva. Par īpaši vērtīgām lietām tika uzskatīts zelts, sudrabs, dārgakmeņi, zīds, sāls, tēja, kafija. Ja mūsdienās kāds gribētu sāli iemainīt pret dārgām rotaslietām, visi domātu, ka cilvēks kļuvis dīvains.
Lidmašīnās un vilcienos nevar pārvest tik daudz lietu kā kuģos. Visi dienvidu augļi, ko tu redzi veikalā, pie mums atceļojuši pāri okeāniem un jūrām no pasaules viņas malas.
Vai tu esi kādreiz bijis ostā? Es dažas reizes esmu braukusi zīmēt kuģus Mangaļos un Pāvilostā. Skatoties uz lielajiem milzeņiem, parasti domāju, ko tie pārvadā, cik ilgi brauc no vienas ostas uz otru. Piepeši man ienāk prātā, ka jūrnieki mēnešiem ilgi varbūt nav izkāpuši krastā. Tad nepavisam negribas būt viņu vietā.
LAURA
