Valstī pastāvošā likumdošana ne vienmēr spēj novērst nebūšanas. Ir situācijas, kur noziedzīgo nodarījumu mazināšana iespējama, vien aktīvi iesaistoties visiem sabiedrības locekļiem. Viena no tādām jomām ir apkārtējās vides aizsardzība.
Valstī pastāvošā likumdošana ne vienmēr spēj novērst nebūšanas. Ir situācijas, kur noziedzīgo nodarījumu mazināšana iespējama, vien aktīvi iesaistoties visiem sabiedrības locekļiem. Viena no tādām jomām ir apkārtējās vides aizsardzība, kur ne vienmēr vainīgo iespējams pieķert un arī sodīt.
Pagājušajā nedēļā Bauskas vārds negatīvā kontekstā izskanēja valsts mērogā. Tika publiski paziņoti akcijas “Nemēslo ceļmalā!” rezultāti. Šajā akcijā varēja piedalīties ikviens interesents, savu viedokli paužot dažādos interneta portālos. Apkopojot aptaujas rezultātus, Zemgalē par visnetīrāko ceļu atzīts “Via Baltica” posms no Bauskas līdz Grenctālei. Akcijā tās dalībnieki ziņoja, ka ceļa malas piemēslotas ar plastmasas pudelēm, papīriem, citiem atkritumiem, kas izmesti pa logu no braucošiem automobiļiem.
Vainīgi ne tikai garāmbraucēji
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Bauskas nodaļas vadītāja Sīri Vildere ir pārliecināta, ka šis nav netīrākais un piemēslotākais ceļa posms. Turklāt ceļa apsaimniekotājs regulāri cenšas savākt grāvmalās izmestus atkritumus.
Taču S. Vildere atzīst, ka problēmu ar brauktuvju uzturēšanu kārtībā ir daudz. Atjaunotajos ceļa A-7 posmos autobusu pieturvietās savulaik tika izvietoti nelieli atkritumu konteineri. Pēc neilga laika daļu no tiem nozaga. Taču citos savus atkritumu maisus bieži vien saliek tuvējo māju iedzīvotāji. Tādējādi ceļa apsaimniekotājiem jāveic apkārtējo māju atkritumu savācēju pienākumi.
S. Vildere min arī atkritumu konteinerus, kas izvietoti stāvlaukumā Codes pagasta Žagarkalnā. Tie domāti, lai nederīgās lietas izmestu braucēji, kas piestāj šajā laukumā. Lai cik bieži konteinerus netukšotu, tie drīz vien ir pilni. Tos galvenokārt izmanto apkaimes iedzīvotāji, arī tādi, kuri speciāli no mājām lielos maisos atved un izmet savus atkritumus.
Jāmainās sabiedrības attieksmei
S. Vildere atzīst, ka ar bargāku likumu izstrādāšanu, sodīšanu šo problēmu diezin vai atrisinās. Nav arī iespējams ceļa malās izvietot tik daudz policistu, lai viņi fiksētu katru, kas izmet mēslus pa automobiļa logu un tādējādi piesārņo brauktuvi. “Ir jāmainās cilvēku domāšanai, sabiedrības apziņai. Varbūt tieši šādas akcijas, reklāmas kampaņas, “cūkmeņa” rosīšanās liks cilvēkiem vairāk padomāt, pirms viņi atvērs automobiļa logu un izlidinās pa to tukšu pudeli, ēdiena turzu,” tā S. Vildere.
Šogad Latvijas ceļmalās savākti 9000 kubikmetru atkritumu, kas valstij ir izmaksājis 350 000 latu, tā informē kampaņas “Nemēslo ceļmalā!” rīkotāji. Satiksmesministrijas valsts sekretārs Jānis Maršāns piebilst, ka par atkritumu savākšanai tērētiem 350 000 latu varētu atjaunot ceļa segumu 3,5 kilometru garumā.
Grūti pieķert
“Bauskas Dzīve” centās noskaidrot, vai tiešām nav nekādu likumisku iespēju, kā vērsties pret šādiem ceļmalu piemēslotājiem. Vai šādi braucēji ir kādreiz fiksēti un sodīti?
Bauskas rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Linda Janševska paskaidroja, ka pēdējo gadu laikā policija nav konstatējusi nevienu gadījumu, kad būtu sodīta kāda persona par brauktuvju piemēslošanu. L. Janševska atzina, ka ceļu, arī A-7, malas dažviet ir piegružotas. Tomēr likt par pienākumu policistiem pieķert un sodīt šos piemēslotājus nebūtu lietderīgi, jo to ir ļoti grūti izdarīt. Policijas darbiniekam ir jāfiksē tieši tas brīdis, kad no automobiļa tiek izmesti atkritumi. Taču to izdarīt ir tikpat kā neiespējami, skaidro L. Janševska.
Viņa arī piebilst, ka likumdošana tomēr paredz sodīt personas, kas piegružo brauktuves. To nosaka administratīvo pārkāpumu kodekss, paredzot arī sodu līdz pat 50 latiem fiziskām personām un 2000 latu juridiskajām personām.
***
Uzziņai
– Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. pants:
“Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošu būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu uzliek naudas sodu fiziskām personām no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – no 500 līdz 2000 latiem.
Par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas uzliek naudas sodu fiziskām personām no 50 līdz 200 latiem, bet juridiskām personām — no 300 līdz 2000 latiem.
