ES prezidentūru pārņem Slovēnija, valsts, kuras neatkarība proklamēta tikai 1991. gada jūnijā.
ES prezidentūru pārņem Slovēnija, valsts, kuras neatkarība proklamēta tikai 1991. gada jūnijā
Slovēnija ir pirmā no tā sauktajām jaunajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veic ES prezidentūras pienākumus.
Lai nodrošinātu ES Padomes darba efektivitāti, katra dalībvalsts pēc kārtas uz sešiem mēnešiem uzņemas ES Padomes prezidentūru.
Šomēnes šī par Latviju mazākā valsts pārņēma ES prezidentūru no Portugāles, jūlijā to nodos Francijai. Tālab arī pagājušajā nedēļā Rīgā bija rīkota tikšanās ar Slovēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Vojislavu Šucu. Viņš iepazīstināja ar Slovēnijas ES prezidentūras prioritātēm. Pieaicināti bija arī Vācijas, Portugāles un Francijas vēstnieki.
“Bauskas Dzīve” bija klāt šajā tikšanās reizē. Slovēnijas prezidentūrai vairāku iemeslu dēļ ir īpaša loma. Latvijai to vajadzētu apzināties, mācīties un arī atbalstīt Slovēniju.
18 mēnešu programma
Jau labu laiku iepriekš Slovēnija tika iesaistīta ar prezidentūru saistītos procesos. Valstu trio – Vācija (prezidējošā 2007. gada pirmajā pusē), Portugāle (prezidējošā 2007. gada otrajā pusgadā) un tagadējā Slovēnija – bija kopīgi izstrādājušas 18 mēnešu darba programmu.
Kā akcentēja Vācijas vēstnieks Latvijā Eberhards Šupiuss, nevar izgudrot Eiropas Savienību katrus sešus mēnešus no jauna, darbam nepieciešama nepārtrauktība, iesāktā turpināšana un saskaņotība. Tālab tik pozitīva ir bijusi šo triju valstu kopdarbība vairākos jautājumos, īpaši Lisabonas reformas līguma sakarā un pārrobežu sadarbībā, sagatavojoties Šengenas zonas paplašināšanai un uzņemot tajā jaunas valstis.
E. Šupiuss uzsvēra, ka prezidentūra atbalsta dalībvalstis to centienos, taču tā neaizvieto valstu prezidentus.
Prioritāte – līguma ratifikācija
Slovēnijas valdība darīs tās spēkos iespējamo, lai visas 27 ES dalībvalstis ratificētu Lisabonas līgumu, kas paredz bloka institūciju reformu, un šī vienošanās varētu stāties spēkā 2009. gada 1. janvārī. Tā ir viena no šīs valsts prezidentūras prioritātēm.
Slovēnijas vēstnieks Vojislavs Šucs informēja, ka Lisabonā 2007. gada 13. decembrī 27 dalībvalstu pārstāvji parakstīja Lisabonas līgumu, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Saskaņā ar tā 6. pantu līgums dalībvalstīm jāratificē atbilstīgi valstu konstitucionālajām prasībām. Pašlaik pirmā un vienīgā, kas to ir ratificējusi, – 2007. gada 17. decembrī Ungārija. Slovēnijas vēstnieks pieļāva, ka pēc pāris nedēļām, tātad jau janvārī vai februāra sākumā, to varētu izdarīt arī Slovēnija.
Rietumbalkāni un dialogs
Slovēnijas uzmanības lokā būs klimata pārmaiņas, to kontrole un, protams, Rietumbalkānu nākotne. Par prioritāru Slovēnija uzskata arī starpvalstu un starpkultūru dialoga veicināšanu, akcentējot, ka šis ir ES starpkultūru dialoga gads. Vēstnieks uzsvēra, ka Slovēnijas prezidentūras moto ir “Sadarbība Eiropai” – sadarbība starp valstīm, starp paaudzēm, starp kultūrām.
Uz “Bauskas Dzīves” jautājumu, kura no izvirzītām prioritātēm būs prezidentūras mēnešos grūtāk realizējama, Slovēnijas vēstniecības pirmais sekretārs Primožs Kovačs nevilcinoties atbildēja – sarežģītākais būs Kosovas jautājums. Viegli neritēšot arī Lisabonas līguma ratifikācija, daudz darba prasīšot klimata kontroles jautājumi. Bet sadarbība ir pūļu, kompromisu un dialogu māksla, ne viegla.
Sakārtota un harmoniska zeme
Pērn pavasarī Bauskas 1. vidusskolas audzēkņi un skolotājas “Comenius” projektā uzturējās Slovēnijā, Ļubļanā. Dzīvoja ģimenēs, guva priekšstatu par izglītības sistēmu, dzīves līmeni.
Skolotāja Silvija Dubulte “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka Slovēnija viņai šķiet tiešām bagāta un sakārtota zeme, kurā dzīvo mierīgi, harmoniski ļaudis. Slovēņiem raksturīga arī liela pašapziņa. Kolēģi Ļubļanā ir materiāli labi nodrošināti. Ģimenēs, kurās uzturējās baušķenieki, bija redzama pārticība. Slovēnijas iedzīvotāji esot droši par savu nākotni. Silvijai Dubultei neesot ne mazāko šaubu, ka nelielā Slovēnija veiksmīgi tiks galā ar ES prezidējošās valsts pienākumiem.
***
Fakti par Slovēniju
Pievienošanās gads ES – 2004
Galvaspilsēta –Ļubļana
Platība – 20,273 km2
Iedzīvotāji – 2 miljoni
Slovēnija ir pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas jau 2006. gadā izpildīja visus konverģences kritērijus attiecībā uz eiro ieviešanu un saņēma Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ieteikumu uzņemšanai Ekonomikas un monetārajā savienībā 2007. gada 1. janvārī.
ES prezidējošā valsts: 2008. gada 1. janvāris – 2008. gada 30. jūnijs.
INTERESANTI
Neandertāliešu flauta, kas atrasta Slovēnijas teritorijā un kam ir vismaz 45 tūkstoši gadu, ir pasaulē vecākais mūzikas instruments.
Visvairāk lāču uz vienu kvadrātkilometru ir Slovēnijā.
