Tieši Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienā, 21. augustā, no Viesturu pagasta «Lielozoliem» pēdējā ceļā tika izvadīta Silvija Ozola.
Tieši Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienā, 21. augustā, no Viesturu pagasta “Lielozoliem” pēdējā ceļā tika izvadīta Silvija Ozola.
Viesturietis Edmunds Ozols, viņa sieva Silvija un meita Velta no Kanādas pēc daudziem gadu desmitiem pirmoreiz Latvijā atgriezās pirms 13 gadiem – 1991. gada vasarā. Toreiz, 1991. gada 21. augustā, neizdevās valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, bet Latvijas Republikas Augstākā Padome (AP) pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. 1991. gada augusta puča izgāšanās ievadīja PSRS sabrukuma pēdējo taisni. Kā atceras Edmunds un Velta Ozoli, viņu ģimene tolaik puča dienās bija Latvijā, pie Brīvības pieminekļa, apmeklēja arī Bausku un pat piedalījās Tautas frontes vietējās nodaļas sanāksmēs.
Silvija Ozola nomirusi Toronto pagājušajā vasarā, tagad urna ar viņas pelniem guldīta dzimtajā zemē. Visu mūžu svešumā viņa kopusi latviskās tradīcijas, bijusi patiesa nacionālpatriote, Kanādā vadījusi gaidu organizāciju, bijusi Latvijas aizsardžu priekšniece ārzemēs. Tādu Silviju Ozolu sēru brīdī atcerējās piederīgie.
S. Ozolas pārapbedīšana noritēja latviskā garā, skanot koklei un skandējot tautasdziesmas. Piemiņas brīdī piedalījās Valmieras aizsargu pulka pārstāvji, Daugavas vanagu un Nacionālo karavīru biedrības (NKB) Bauskas nodaļas vārdā runāja tās priekšsēdētājs Imants Zeltiņš.
