Lai novērtētu Brīvības pieminekļa stāvokli un lemtu par granīta postamenta restaurāciju, Bauskā 3. janvārī bija ieradušies SIA «Vērdiņa sausais ledus» pārstāvji.
Lai novērtētu Brīvības pieminekļa stāvokli un lemtu par granīta postamenta restaurāciju, Bauskā 3. janvārī bija ieradušies SIA “Vērdiņa sausais ledus” pārstāvji.
Kontaktus ar firmu nodibināja baušķenieks Viesturs Mētelis. Vēsturnieks un pilsētas Domes deputāts Raitis Ābelnieks jautājumu par Brīvības pieminekļa atjaunošanas nepieciešamību un iespējām ierosināja apspriest Domes sēdē, lai 2007. gada budžetā varētu paredzēt līdzekļus. Iniciatīvu atzinīgi vērtē valsts kultūras pieminekļu aizsardzības galvenā inspektore Bauskas rajonā Mārīte Putniņa. Arī viņa un Bauskas Domes īpašumu apsaimniekošanas nodaļas speciālists Andrejs Karpičs piedalījās sarunā ar SIA “Vērdiņa sausais ledus” pārstāvjiem. “Mūsu rajonā ir tikai pāris monumentālās tēlniecības objektu. Jau sen bija laiks tos pienācīgi aprūpēt,” teic Mārīte Putniņa.
Uzņēmuma vadītājs Andris Vērdiņš “Bauskas Dzīvi” iepazīstina ar sausā ledus tehnoloģiju, kas Latvijā tiek izmantota kopš 2005. gada: “Granīta, šūnakmens, marmora, travertīna, metāla virsmu tīrīšanai lieto oglekļa dioksīda granulas. Darbinot kompresoru, tās milzīgā ātrumā tiek izpūstas ar gaisa strūklu un pārvēršas par gāzi. Šī tehnoloģija ir draudzīga videi un ērti izmantojama.”
“Nosaukums “sausais ledus” tiek lietots tādēļ, ka materiāls ir auksts, bet ar parastu ledu tam nav nekāda sakara. Ražošanas iekārtu tīrīšanai un kultūras pieminekļu restaurācijai šo metodi pasaulē izmanto jau 20 gadu,” saka Andris Vērdiņš.
Pagājušajā gadā firma sāka veiksmīgu sadarbību ar Rīgas Domes Pieminekļu aģentūru, restaurējot pieminekli 1905. gada upuriem Grīziņkalnā, Krišjāņa Barona pieminekli Vērmanes dārzā, attīrot Brīvības pieminekļa pakāji. Mākslas objektu restaurācija arī turpmāk būs viens no SIA galvenajiem darbības virzieniem, uzsver Andris Vērdiņš.
Viesturs Mētelis norāda, ka Brīvības pieminekļa postaments vispār nav restaurēts. Tikai vienu reizi granīta virsma ir nomazgāta ar skābi. Tas notika 90. gadu sākumā pirms tēlnieka Andreja Jansona atjaunotās skulptūras uzstādīšanas. Postaments ir jānotīra un ar akmens masu jāizlīdzina ložu caurumi – kara laika liecinieki.
Raitis Ābelnieks domā, ka pilsētas Domes deputātu lēmums par līdzekļu piešķiršanu vēsturiska objekta atjaunošanai būs labvēlīgs. Viņš uzskata, ka vienlaikus būtu nepieciešams rekonstruēt apgaismojumu pieminekļa pakājē, jo vecās spuldzes ir mazefektīvas.
Savukārt Andris Vērdiņš informē, ka SIA vispirms sagatavos projekta dokumentāciju, kurā ietilpst kultūras pieminekļa pase, fotoattēli, tehnoloģijas un metožu apraksti.
