«Mani vecāki bija drēbnieki. Redzēju, kā viņi bieži šuva arī naktīs. Sapratu – tikai atdodot darbam visu sirdi, kaut ko var sasniegt.» Tā saka baušķeniece daktere ALLA HAČIKJANA, Bauskas slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja.
«Mani vecāki bija drēbnieki. Redzēju, kā viņi bieži šuva arī naktīs. Sapratu – tikai atdodot darbam visu sirdi, kaut ko var sasniegt.»
Tā saka baušķeniece daktere ALLA HAČIKJANA, Bauskas slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja. 9. augustā viņai 60 gadu jubileja.
Darbs Allai nozīmē daudz, tas ir tikpat svēts kā ģimene. «Medicīnu iemīlēju lēnām. Manas draudzenes tēvs strādāja par ārstu, tāpēc bieži gājām uz slimnīcu. Man viss tur patika – kā izskatās, smaržo, vēlāk lasīju grāmatas par medicīnu, līdz izlēmu – šī būs mana profesija.»
Mācoties Medicīnas institūtā, Alla aizrāvusies ar sportu un trenējusies paukošanā. Augstskolā viņai bijuši labākie rezultāti šajā bruņinieku cīņas veidā.
Alla ļoti gribējusi kļūt par ķirurģi, taču ātri sapratusi, ka tas tomēr nav īsti sievietei piemērots darbs. «Gribētu sacīt paldies saviem pirmajiem skolotājiem medicīnā – kolēģiem dakteriem Grīnbergam, Upeniecei, Ozolam. Visu mūžu esmu nostrādājusi vienā darbavietā, jau 20 gadu esmu nodaļas vadītāja. Man ir paveicies ar draudzīgiem kolēģiem,» atklāj Alla. Viņa priecājas par katru dienu, bet jo īpaši, ja pacientes ārstēšanā gūtas sekmes. Joprojām līdz asarām daktere ir aizkustināta par katra bērniņa nākšanu pasaulē.
Daktere Hačikjana atzinīgi vērtē ģimenes dzemdības. Dzemdētāja jūtas vieglāk, ja līdzās ir uzticams cilvēks – vīrs, draudzene, reizēm jaunajai māmiņai blakus stāvējusi vīramāte.
«Jūtos pateicīga savai māmiņai Fatīnijai un vīram Josifam. Viņi man ir kā stipra siena un silta pajumte. Bieži man nācās vakaros būt darbā, taču vīrs un mamma to saprata un pieskatīja abus bērnus.
Mans vīrs ir armēnis, tāpēc esam daudzus atvaļinājumus pavadījuši viņa dzimtenē. No vīra radiem mācījos ģimeniskumu, vīramāte mūs vienmēr uzņēma ar lielu mīļumu,» atceras Alla. Hačikjanu ģimenē ir ierasts reizi dienā sanākt kopā – pie pusdienu vai vakariņu galda. Šī kopības izjūta ir vajadzīga. Joprojām cieņā ir baklažānu ēdieni, ko gatavot Allai Armēnijā iemācījusi vīramāte.
Hačikjanu meita Lolita kļuvusi par arhitekti un ir virtuves mēbeļu dizainere, dēls Marats strādā firmā «Eila».
Šovakar Alla uzvilks savas mīļās mammas tikko uzšūtu kostīmkleitu un kopā ar ģimeni, kolēģēm un draugiem pilsētas Tautas namā svinēs jubileju.
