Jubileja šonedēļ Ilgai Grieķei. Ievziedu laikā dzimušajai codietei Ilgai Grieķei 13. maijā apritēja apaļi 70 gadu.
Jubileja šonedēļ Ilgai Grieķei
Ievziedu laikā dzimušajai codietei Ilgai Grieķei 13. maijā apritēja apaļi 70 gadu. Jubilejas dienā viņu pārsteigusi vairāku senu draugu sirsnīgā uzmanība, atceroties viņu un piezvanot, lai apsveiktu.
Ceļojums uz Atēnām
Visu mūžu pie zemes – tāds ir Ilgas Grieķes dzīves gājums vienā vienīgajā – agronomes profesijā. Viņas dzimtās mājas ar mīļo vārdu “Lācīši” (vēlāk pārdēvētas par “Bajāriem”) atradās Dāviņu pagastā. Jau ilgus gadus Ilga Grieķe dzīvo Codes pagastā, mājās, kurām atbilstīgi uzvārdam pieskaņots nosaukums “Atēnas”. Pirms dažiem gadiem kopā ar dēlu Valteru Ilga piepildījusi savu mūža sapni – bijusi ceļojumā uz Grieķiju un īstajām Atēnām. Pērn kopā ar meitu Ingu viņa bijusi ekskursijā pa Poliju, bet šogad augustā plānots doties uz Šveici. Tāpēc arī nekādas jubilejas svinības “Atēnās” šogad netiek rīkotas.
“Īsta latviete”
Gaviļniece ilgus gadus strādājusi kādreizējā lauksaimniecības pārvaldē. Viņas kolēģe un draudzene Ausma Kireile atceras, ka Ilgai ļoti raksturīga pienākuma apziņa un sīksta apņemšanās visu izdarīt līdz galam un labi. Ilgas ziņā bijusi cukurbiešu, zaļo zirnīšu un dārzeņu audzēšana. Agronome vienmēr paguvusi visus laukus apbraukāt, novērtēt, sekot līdzi darbam no pavasara līdz ražas laikam. Zemes darbos viņa vienmēr ielikusi gan sirdi, gan dvēseli, tāpēc reizumis bijusi arī stingra un pat skarba. “Īsta latviete,” par jubilāri saka Ausma Kireile.
Rundāliete Emerita Buķele atzīst, ka Ilga Grieķe bijusi arī viņas kolēģe, kuru atceras kā humora pilnu un dzīvespriecīgu speciālisti. Gaviļniece mīl puķes, viņas mājas dārzs allaž priecēja ne tikai codiešus vien, atzīst Emerita Buķele.
Ilgas dārzā augušie zili baltie lielziedu puķzirnīši manā vāzē ir smaržojuši ne reizi vien. Viņas agronomes zaļie pirkstiņi uz katra soļa ir pamanāmi “Atēnu” dārzā. Avenes tur aug ļoti garās rindās, jūlijā piebriest vīra īkšķa resnumā un ir īpaši gardas. Siltumnīcā jau agri sārtojas tomāti un ienākas gurķi.
Atceros laiku, kad Ilgas Grieķes sētā bija arī gailis un brūnās vistas. Saimniece atzina, nekad īsti nezinot, cik to ir, – kādu aiznesis vanags, bet cita noslēpusi pērkli, līdz vienā dienā izvedusi saimei parādīt cālēnus.
Patīk pajokot
Arī šo rindu autorei Ilga Grieķe ir bijusi kolēģe. Pagājušā gadsimta 80. gados rajona laikraksta veidošanā piedalījās ne tikai žurnālisti. To esmu pieminējusi arī grāmatā “Laikmetu svaros”, kas ir ieskats “Bauskas Dzīves” vēsturē. Lai paplašinātu autoru loku un skatījumu uz problēmām lauksaimniecībā padarītu daudzpusīgāku, toreiz tika izveidotas preses grupas. Tajās bija žurnālists, kompartijas rajona komitejas instruktors un toreizējās lauksaimniecības pārvaldes speciālists. Manas preses grupas dalībnieki bija agronome Ilga Grieķe un inženieris Māris Krūmiņš. Mūsu izbraukumi vienmēr bija interesanti un jautri, jo Ilga un Māris bija lieli smējēji un jokotāji. Savureiz viņi nesa mani cauri, sastāstot dažādus niekus, piemēram, reiz par tehnoloģisko sliedi. Visam ticēju, jo manas zināšanas par lauksaimniecību bija piemājas dārziņa kopējas līmenī. Tomēr raksti mums izdevās. Atlika vien klausīties Mārī un Ilgā un rūpīgi pierakstīt, ko uz viņu jautājumiem atbildēja kopsaimniecību speciālisti.
Jubilejas dienā kopā ar Māri Krūmiņu bijām gatavi doties pie Ilgas Grieķes ciemos. Bet trešā prognoze lika gaviļniecei piebremzēt soli un meklēt mediķu palīdzību. Tāpēc pašlaik galvenie lai būtu veselības vēlējumi!
