Šonedēļ dodos uz starptautisku konferenci Potsdamā pie Berlīnes, kur žurnālisti, mediju un politikas eksperti diskutēs par pašreizējo situāciju Eiropas Savienības valstīs, kad demokrātiskās vērtības grūst… Kādai paneļdiskusijai par solidaritātes krīzi nosaukumā likts pārfrāzēts populārais triju musketieru lozungs: «Neviens par visiem, un visi par nevienu!» Cik trāpīgi, kaut vai attiecībā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā – no 23 patvēruma statusu ieguvušajiem 21 jau prom Vācijā, nespēdams integrēties, jo sociālekonomiskās iekļaušanas politika gluži vienkārši Latvijā nestrādā. Pašreizējais 139 eiro pabalsts ir nepietiekams, lai Latvijā atrastu dzīvesvietu, apgūtu valodu un nodrošinātu iztiku. Un šie skaitlīši uz bēgļu pūļu fona, ko uzņem, piemēram, Vācija, ir tik niecīgi. Turklāt, ja apzināmies to naudas apmēru, ko no tās pašas Vācijas dažādu Eiropas fondu līdzekļu veidā esam saņēmuši – ceļos, māju siltināšanā, piļu atjaunošanā, par kuru apskati tagad biļetēs ievācam gan no pašmāju apmeklētājiem, gan no tā paša vācieša lielu naudu. Nu kāda gan solidaritāte!?
Kas notiek Eiropā un ar mums, eiropiešiem, labi aprakstīts franču rakstnieka Mišela Velbeka romānā «Pakļaušanās», iezīmējot gan ļoti pesimistisku nākotnes prognozi, gan liekot domāt par to, kurp dodamies un kādi esam. Nupat Jaunajā Rīgas teātrī pēc šī romāna motīviem izveidota izrāde Alvja Hermaņa tulkojumā, dramatizējumā un režijā. Redzējusi neesmu, speciālisti šo dramaturģiju augstu nevērtē.
Traka pasaule bez ideāliem velk uz totālu pesimismu… Un tad notiek taureņu lidojuma brīnums Bauskas sākumskolā. Mācību iestādes jaukās un aizkustinošās piecu gadu jubilejas svinības septembra sākumā sniedza gaišu skatu nākotnē. Talantīgie un priecīgie bērni, skolotāji, kam vēl mirdzums acīs, patiešām dod pārliecību, ka reiz te varētu būt citādāk, labāk.
