Bauskas folkloras kopa «Trejupe» sestdien, 7. maijā, pulcēja draugus un domubiedrus 25 gadu jubilejas koncertā «Trejupes trešais ducis» novada kultūras centrā.
Etnogrāfiskā ansambļa sākums saistīts ne tikai ar valsts neatkarības atjaunošanā svarīgo 1991. gadu. Tā pirmā uzstāšanās notika atjaunotā Bauskas tautas nama jeb tagadējā Kultūras centra atklāšanas ceremonijā, vēsta iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Māla.
Divu dienu par maz
Koncertu ievadīja kopas tituldziesma «Trīs sidraba upes tek», kas dodot spēku muzikantiem. Grupas veidošanas iniciatore bijusi Aldona Sormule, kura joprojām dzied kopā, no jauna apguvusi stabules spēli. Aldona «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka pati nav mācījusies mūziku, taču nāk no dejotājiem, centusies kopā ar domubiedriem izkopt tradicionālo muzicēšanu.
«Grupa veidojās no manis savulaik vadītās Bauskas 2. vidusskolas bērnu folkloras kopas audzēkņu vecākiem,» atminas Aldona, «arī viņi vēlējās muzicēt. Ļoti atsaucīgas bija Žeikaru, Lībiešu ģimenes. Tā visi sanāca – pa pilienam vien vanniņa pilna. Man mīļākie ir dalībnieki ar matiem ābeļziedu krāsā, kas joprojām ir sprauni, un ļoti priecājos par katru jaunieti, kas nāk mūsu pulkā.»
Kopš pirmsākumiem kopā muzicē Gunārs Zomerovskis, kurš apguvis mutes ermoņiku spēli. Viņa domubiedrs ir Daumants Ļūdēns. Ruta Dābola ir vijoles spēlmane, stabuli un dūdas skandina Zane Sormule, akordeonu – Inga Bukša. Viens no grupas balstiem ir Larisa Kona.
Aldona pati apguvusi stabules spēli un gandarīta, ka pilna «Trej-upes» repertuāra izdziedāšanai divu dienu ir par maz.
Aizraujoša muzicēšana
Pērn rudenī kopas vadību uzņēmusies Dace Prūse – Latvijā pazīstama tautas tradīciju un danču zinātāja, kas jubilejas sezonā kopā ar koncertmeistari Dainu Ārmani rūpējas par kvalitatīvu muzikāli māksliniecisko sniegumu. Aldona uzsver – tieši Dace mudinājusi pievērsties tautiskai instrumentu spēlei, kas līdz ar rotaļām īpaši aizrauj klausītājus.
«Tautas muzicēšanā svarīga nevis akadēmiskā mūzikas izglītība, bet vēlme apgūt ko jaunu, dāvāt prieku pašiem un klausītājiem,» teic D. Prūse. «Tautasdziesma ir kā kārtainā kūka – jo vairāk dziedi, jo vairāk kārtu atveras, un tās katrs muzicētājs atklāj pats.»
Vadītāja nosauc vēl dažus grupas balstus – Intu, Dainu, Silviju, uzsverot – svētku koncertā muzicēja arī jaunpienācēji. «Mums vēl jāizkopj stāstnieku virziens, tad būsim aptvēruši pilnu tautas tradīciju spektru,» teic Dace.
Pašu pierakstīta
«Trejupe» ar bagāto valodu, skanīgajām dziesmām un krāšņajiem tērpiem priecējusi frančus, zviedrus, vāciešus un dāņus, vēsta Elīna Māla. Koncertā izcēlās dalībnieku vokālā prasme – īpaši skanīgi pašu savulaik Vecumnieku pusē pierakstītajā tautasdziesmā «Ko, jauna būdama, es nedarīju» uzstājās gan saucējas, gan vilcēji un locītājas.
Līdz ar jubilāriem uzstājās Bauskas novada folkloras kopas «Dreņģeri», «Vecsaule» un «Laukam pāri», «Svitene» no Rundāles novada, «Virza» no Brocēniem un «Dimzēns» no Jelgavas. «Ar Brocēnu folkloristiem mums izveidojušās ļoti draudzīgas attiecības,» saka D. Prūse, «ciemos pie mums šoreiz nevarēja atbraukt Iecavas «Tarkšķi», kas piedalās festivālā Lietuvā.»
Jubilāru gaitas bija atspoguļotas nelielā izstādē, kur fotogrāfijās un laikraksta «Bauskas Dzīve» publikāciju kopijās bija vēstīts par «Trejupes» veikumu. Attēlus ar folkloristu piedzīvoto varēja vērot videokolāžā uz skatuves. Grupa saņēma dāvanu – 300 eiro čeku – no pašvaldības.
FOLKLORAS KOPA «TREJUPE»
Dibināta 1991. gadā, veidotāja un pirmā vadītāja – Aldona Sormule.
Grupu vadījušas Inga Bukša, Kristīne Brakše, Ieva Strode, patlaban vada Dace Prūse.
Repertuārs: gadskārtu, darba, precību, mitoloģiskās dziesmas, dziesmas par mežu, ūdeņiem, danči, rotaļas.
Instrumenti – kokles, stabules, dūdas, bungas, vijole, akordeons, mutes ermoņikas.
Tērpi no Zemgales novada.
Kopš izveidošanas piedalījušies visos festivālos «Baltica», Dziesmu un deju svētkos, festivālā Slovēnijā, folkloras festivālā «Žemgalija» Lietuvā, novada sarīkojumos.
2012. gadā kolektīvs kopā ar citām Zemgales folkloras kopām piedalījās kompaktdiska «Maize ir kā pasaule» ieskaņošanā.
Avoti: kulturaskarte.lv, kultura.bauska.lv, tradicijas.lv.
