Dārzkopis Ģirts Miķelsons uz Zemgales līdzenumu pārcēlies no Allažu pagasta, lai iegūtu labvēlīgāko klimatu vīnogu audzēšanai.
Bauskas novada Īslīces pagasta «Visnoļos» Ģirts vīnogu stādījumus kopj ceturto gadu, nākamgad būs vācama pirmā īstā raža.
Nevar sagaidīt
Dārznieks skaidro, ka piektā gada ražu no jauniem stādījumiem vīnkopji uzskata par pirmo, kuru var likt vīnā, tomēr viņš jau tagad izmēģinājis vairākas šķirnes, lai saprastu, ko no kuras gaidīt. «Nevarēju sagaidīt piekto gadu,» smaidot teic audzētājs. Dažai ogai ir par maz skābuma vai tanīnu, par daudz miecvielu, tāpēc vīns neesot baudāms, kaut arī stādi ir veselīgi un raža laba.
Vīnogas Ģirts audzē kopš 2004. gada, no 2006. līdz 2010. gadam apbraukājis pasauli no Meksikas līdz Tālajiem Austrumiem, iepazīstot planētas klimatu un vīnogu šķirnes. Latvijai piemērotākās, Ģirta skatījumā, ir tieši Tālo Austrumu vīnogas, jo tur ir Baltijai līdzīgs klimats – vēss vasaras sākums, silts rudens, gaiss mitrs, saule mazāk spēcīga nekā tradicionālajās vīna valstīs Eiropas dienvidu daļā.
Vīna šķirnes patlaban aizņem vienu hektāru, dārznieks veido jaunas rindas ar galda šķirnēm, ko pats smejot dēvē par «lopbarības» vīnogām. Tām būs vajadzīgs jumts, lai ogas nebojātu lietus, stāsta vīnkopis. Kad ogas gatavojas, ieteicams ap tām noņemt lapas, lai labāk piekļūst gaiss.
Siltākā vieta
Uz Zemgales līdzenumu no Vidzemes pauguraines Ģirta ģimene pārcēlusies siltāka un maigāka klimata meklējumos. «Visnoļu» zemi no rietumu un ziemeļu puses ieskauj bērzu audze, ielokā veidojot aizvēju. Šeit gandrīz nav pavasara vēlo un rudens agro salnu, kas traucējušas Allažos. Tur augsne teju tīra smilts, te – auglīgais māls. Dārznieks izveidojis vēl vienu vīna dārzu Sesavā, tomēr tur viss ienākas divas nedēļas vēlāk nekā Īslīces pusē.
Stādus balsta cinkotā alumīnija mieti ar stieplēm, ko var nospriegot pēc vajadzības. Līdz Jāņiem vīna dārzā tur melnu zemi, lai tā iesilst. Jo ķekari tuvāk zemei, jo tiem vairāk siltuma un ogas labāk nobriest. Pēc tam rindu starpās ļauj uzaugt zālei, ko rudenī vairs nepļauj, jo tā savāc lieko mitrumu un ziemā aiztur sniegu, lai neizsaltu vīnkoku saknes. Ģirts izpētījis, ka Latvijā stādi jāliek ar dziļāku «pēdu» nekā Vācijā vai Francijā, proti, 25 – 30 cm, lai pret salu mazāk izturīgās saknes ziemā neizsaltu. Sibīrijas šķirnes varot izturēt līdz pat mīnus 40 grādu nemainīgu salu, bet var aiziet bojā mūsu klimatam raksturīgajās temperatūras svārstībās starp nelielu salu un atkusni.
Katram sava īstā
Izrādot dārzu «Bauskas Dzīves» žurnālistiem, Ģirts sīki raksturo teju katru stādu, pārliecinot, ka ikvienam var atrast piemērotākās vīnogas. Viņš te izmēģinājis ap 800 šķirņu, izvēloties augsnei un klimatam atbilstīgākās, pret slimībām izturīgākās, vīna darīšanai labākās.
«Visnoļu» dārzā ir «amūrietes», kuru lapas krāsojas koši sārtas, «armēņu» rinda, Lietuvas ‘Jodkrante’, viešņas no Altaja, Amerikas un Kanādas, labi zināmā ‘Zilga’, kā arī vairākas «sliņķu» vīnogas. Visagrāk ienākas ‘Scandia’ un hibrīds ‘ES 9-7-48’, abas ar korinšu garšu. Tās augot bez lielām prasībām, apaugs jebkuru ēku un ražos visnotaļ baudāmas ogas. Ģirts pieredzējis, ka ‘Valiant’ braši ieaug un ražo bērzā, kaut dārzkopji saka – šim kokam līdzās nekas cits neaug.
«Ja gribi labu augļu vīnu, jāaudzē vīnogas,» smejas dārznieks, dodot nogaršot ogas ar upeņu un korinšu aromātu. Ir šķirnes, no kurām var iegūt vīnu ar ābolu un meža zemeņu aromātu, kādu nedod īstais auglis vai oga.
Ģirta palīgi dārzā ir divi laipni suņi Grieta un Nero. Pirmā paņemta no patversmes un izrādījusies īsta veiksme – sargā stādījumus no pelēm, putniem, dzenā bebrus, kas tīko apmesties grāvī dārza malā. Nero saimniekus atradis pats un pirmais parāda, kura oga gatava, jo viņam patīk ar tām mieloties.
Patlaban «Visnoļos» vīnogas novāc. Šogad daudzos Latvijas vīna dārzos ražas gandrīz nebija, tomēr Īslīcē plāno novākt ap pustonnu.
