Protesta akcijā Doma laukumā Rīgā pirmdien, 12. maijā, pulcējās aptuveni 7000 izglītības un zinātnes darbinieku no visas Latvijas, tostarp no mūspuses četriem novadiem. Viņi pieprasīja taisnīgu samaksu par darba pienākumiem.
Uz galvaspilsētu šajā dienā devās pusotra simta pedagogu no Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada, informēja Māra Graudiņa, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Bauskas starpnovadu organizācijas priekšsēdētāja.
Šķeļ skolotāju saimi
Protestētāju vidū bija Bauskas pilsētas bērnudārza «Pasaulīte» skolotāja Valija Šinkūna. Viņai ir iebildumi pret to, ka netiek pilnībā apmaksāti daudzie papildu darbi, ko pedagogi veic: «Man šķiet, ka es strādāju daudz un cītīgi, bet no savas algas nav iespējams atlicināt, piemēram, teātra apmeklējumam Rīgā, jaunām grāmatām. Labi, ja varu veikt komunālos maksājumus, sagādāt pārtiku. Tas ir nožēlojami.» Daina Bergmane no Pilsrundāles vidusskolas sacīja, ka uz Rīgu dodas, jo vēlas tapt sadzirdēti.
Ceraukstietis pensionētais pedagogs Dainis Vanags izglītības jomā nostrādājis vairāk nekā 30 ga-dus. Viņš konstatē – tik beztiesīgi kā tagad pedagogi nekad nav bijuši. Griķu pamatskolas skolotājai Lilitai Vanagai nav pieņemama valdības īstenotā politika, ka tiek sanaidotas mazās lauku un pilsētu skolas. Ir nesalīdzināmas algas vienādu slodzi strādājošiem pedagogiem laukos un pilsētu ģimnāzijās. Šķiet, ka tādējādi valsts apzināti šķeļ pedagogu saimi, kā arī netieši īsteno mazo skolu slēgšanu un izglītības centralizāciju.
Kā atzina kāda cita skolotāja, laukos pedagogi nereti strādā bez maksas. «Skolēnu skaits ir nepietiekams, mums jāveido apvienotās klases. Taču tas krasi samazina darba kvalitāti. Tādēļ mūsu skolā oficiāli skaitās apvienotā klase, bet es mācu savu priekšmetu atsevišķi vienai klasei un otrai. Tā piecas stundas nedēļā es nostrādāju bez maksas,» skaidroja kāda pedagoģe.
Atvaļinājumā meklē darbu
Protestētāju vidū Rīgā bija arī Saulaines profesionāli tehniskās vidusskolas pedagogi. Einārs Drozdov-skis skolotāja darbā ir piekto gadu. Ar savu algu ģimeni viņš nevar uzturēt, tādēļ vakaros dodas uz otru darbavietu. Tehnisko zinību pasniedzējs Dainis Dārznieks Saulainē katru dienu vada astoņas mācību stundas. Nedēļā viņš nostrādā teju divas oficiāli noteiktās 21 stundas slodzes. Turklāt stundām nepieciešams arī sagatavoties, kas prasa vēl laiku. Skolotājs dzīvo Mežotnes pagastā, uz darbu Saulainē regulāri dodas ar savu auto, ceļa izdevumus viņam neviens nekompensē. «Man nesen piedāvāja šofera darbu Londonā. Salīdzinot algu tur un te, man nedomājot būtu jādodas projām. Latvijā vēl esmu tikai tādēļ, ka skolotāja darbs man ir patīkams. Tas ir kā vaļasprieks, par ko netiek samaksāts,» secina D. Dārznieks.
M. Graudiņa piebilst, ka pedagogi ir vienīgā profesija, kurā daļa strādājošo savā atvaļinājumā nevis plāno, kā atpūsties, bet gan meklē diviem mēnešiem darba iespējas ārzemēs.
Skaistkalnieši sarūgtināti
Taču ne visur šāda protesta forma tika atbalstīta. M. Graudiņa pavēstīja, ka, piemēram, Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece nav ļāvusi pedagogiem doties uz Rīgu. Viņa paudusi viedokli, ka šis pasākums ir lieks, ka skolotājiem ir pietiekami lielas algas, daļa no viņiem pat varbūt neatpelnot to pašu. «Bauskas Dzīve» saņēma telefona zvanu, kurā Skaistkalnes vidusskolas pedagogi pauda neapmierinātību un sarūgtinājumu par šādu direktores nostāju, viņi aicināja žurnālistus uz sarunu ar skolotājiem.
«Bauskas Dzīvei» S. Vāverniece noraidīja kategorisku aizliegumu: «Ja kāds skolotājs būtu gribējis braukt, man jau nav tiesību to neļaut. Es arī saprotu pedagogu pro-blēmas. Taču šāda protesta forma man nav pieņemama. Īpaši tagad, kad mums ir tik daudz pasākumu, stundu saraksts nemitīgi tiek mainīts. Mums ir jānodrošina mācību process, nevis jāplāno, kā skolotājiem aizbraukt uz piketu Rīgā.»
Valdībai nav konkrēta redzējuma
Pēc nepilnu divu stundu protesta pasākumiem galvaspilsētā LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzina, ka reāli izglītības darbinieku problēmu risinājumi no valdības netika sadzirdēti. «Ja nozares ministrijai un valdībai nav konkrēta redzējuma brīdī, kad gads ir gandrīz pusē un kad tiek veidotas nākamā gada budžeta aprises, kļūst jocīgi. Notiek budžeta plānošana, un valdība atkal sola kaut kādas jaunas politikas iniciatīvas,» tā aģentūrai LETA klāstīja I. Mikiško.
Nav skaidrības par jauno pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli, nav izpratnes par to, vai samaksu aprēķinās pēc stundu likmes vai arī tikai tiks veikti uzlabojumi pašreizējā kārtībā. «Mēs redzējām pedagogu noskaņojumu. Tās nav tikai runas, neapmierinātība bija acīmredzama. Izglītības un zinātnes darbinieki pauda savu attieksmi. Viņi ir uztraukušies par savu nākotni,» uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja. Lai gan pedagogi 12. maija pasākumā skaidri pateica, ka pacietības mērs ir pilns, arodbiedrība pagaidām neplāno nākamās aktivitātes.
