Šogad Viesturu pagastā tika anulēti vēlēšanu rezultāti. Tāpat gadījās arī 1928. gadā, kad nācās atcelt Bauskas pilsētas Domes vēlēšanu rezultātus.
Šogad Viesturu pagastā tika anulēti vēlēšanu rezultāti.
Tāpat gadījās arī 1928. gadā, kad nācās atcelt Bauskas pilsētas Domes vēlēšanu rezultātus.
Vienāds sarakstu skaits
Vēlēšanas Bauskas pilsētā notika 25. un 26. februārī. 1928. gadā vēlētājiem, tāpat kā šogad, nācās izvēlēties vienu no astoņiem kandidātu sarakstiem. Toreiz tikai vienu sarakstu varēja dēvēt par politiskai partijai piederošu, tas bija «LSDSP Bauskas organizācijas un Bauskas strādniecisko organizāciju apvienotais kandidātu saraksts». Nacionālās minoritātes pārstāvēja «Vācu grupa», «Bauskas apvienotais ebreju bloks» un «Ebreju progresīvo strādnieku un sīkražotāju kandidātu saraksts», kurā bija tikai divi kandidāti (uz 20 domnieku vietām). Pārējo sarakstu nosaukumi: «Apvienotais sabiedrisko darbinieku, Latviešu jaunatnes savienības, Ierēdņu arodu biedrības, pilsētas zemes nomnieku un nomaļnieku, brīvo profesiju darbinieku un kalpotāju saraksts»; «Bauskas pilsētas strādnieku un sīkamatnieku kandidātu saraksts»; «Apvienotais Bauskas namīpašnieku, amatnieku rūpnieku, tirgotāju un ierēdņu kandidātu saraksts» un «Apvienotā kristīgo darbaļaužu grupa». Protams, arī tolaik vairāk balsoja par konkrētiem cilvēkiem, nevis par sarakstu nosaukumiem.
Var ieteikt citus kandidātus
Toreizējais vēlēšanu likums paredzēja grozāmus kandidātu sarakstus. Katrs balsstiesīgais vēlēšanu zīmē drīkstēja ne tikai izsvītrot nevēlamos kandidātus, bet arī to vietā ierakstīt deputātu amata tīkotājus no citiem sarakstiem. Saprotams, ka tolaik balsu skaitītājiem bija vairāk darba nekā mūsdienās. Vēlēšanu komisijas protokolā lasāms: «..tika noraidīti divi vēlētāji, kuri bij gan ielaisti vēlētāju telpās, bet pēc noskaidrošanas izrādījās, ka nav Bauskā nodzīvojuši astoņas nedēļas… Komisija konstatēja, ka urnās ir iemestas divas vēlētāju pases – Mozus Abramoviča un Marijas Streluks…»
Balsotāji izvirza protestu
Kopumā balsošanā bija iesaistījušies 2708 baušķenieki. Tolaik vēlēšanās drīkstēja piedalīties aptuveni 3000 pilsētnieku, tātad vēlētāju aktivitāte bija apskaužami augsta – aptuveni 90 procentu!
Vēlēšanu komisija saskaitīja balsis un piešķīra deputātu mandātus. Bet, kā parasti, atradās arī grupa neapmierināto, kas prasīja atcelt vēlēšanu rezultātus. Prasība tika pamatota ar to, ka vēlēšanās piedalījās 43 pilsētas nespējnieki, kuri dzīvoja Bauskas pagasta Dubes muižā. Jautājums bija visai diskutabls, jo nespējnieku nams Dubes muižā piederēja Bauskas pilsētai, nespējniekus apgādāja pilsēta, bet tā nebija pilsētas administratīvā teritorija (balsot drīkstēja tikai pilsētā dzīvojošie). Prasību atcelt vēlēšanu rezultātus noraidīja Jelgavas apgabaltiesa, bet spriedums tika pārsūdzēts augstākajā tiesu iestādē – Latvijas Senātā. 1928. gada 24. septembrī Latvijas Senātā nolēma «vēlēšanas atcelt, atceļot arī Jelgavas apgabaltiesas 12. aprīļa spriedumu». 29. oktobrī notika lietas vēlreizēja izskatīšana Senātā pēc Bauskas pilsētas valdes iesnieguma. Tajā centās pierādīt, ka 43 balsis nevarēja iespaidot vēlēšanu rezultātus. Tomēr arī šoreiz Latvijas Senāts atzina, ka vēlēšanu rezultāti ir atceļami.
Aploksnes ar dīvainu saturu
Jaunas vēlēšanas notika tā paša gada 15. un 16. decembrī. Tad piedalījās deviņi kandidātu saraksti, bet vēlētāji bija nedaudz pasīvāki – nobalsoja 2530 jeb aptuveni 85 procenti. Vēlēšanu komisijas protokolā atrodams intriģējošs ieraksts: «..attaisot aploksnes, izrādījās, ka piecas aploksnes nodotas ar nepiederošiem priekšmetiem». Tālāk gan atšifrēts, ka šie priekšmeti ir nodokļu kvīts, kāda saraksta aģitācijas lapiņa, iepriekšējo vēlēšanu saraksts, bezdarbnieku reģistrācijas kartīte un Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksts.
1928. gada 28. decembrī jaunievēlētie domnieki sanāca uz pirmo sēdi.
