Baušķenieks Normunds Grunckis, būdams Latvijas junioru florbola izlases galvenā trenera palīgs, no 5. līdz 11. novembrim uzturējās Vācijā.
Baušķenieks Normunds Grunckis, būdams Latvijas junioru florbola izlases galvenā trenera palīgs, no 5. līdz 11. novembrim uzturējās Vācijā.
Vāczemes vairākās pilsētiņās trīs grupās risinājās pasaules pirmā junioru čempionāta spēles.
«Bauskas Dzīve» aicināja uz sarunu N. Gruncki un lūdza viņu sniegt ieskatu pasaules čempionātā.
– Katras valsts izlasei sešās dienās bija jāpiedalās sešās cīņās. Latvijas florbolisti līdz 19 gadu vecu līdzaudžu vidū izcīnīja augsto ceturto vietu, izlasē bija arī baušķenieks Kalvis Bernauts. Viņš spēlēja trešajā maiņā un izpildīja uzbrucēja funkcijas. Sportists bija laukumā visās spēlēs un apliecināja cīnītāja garu, kas viņam ir raksturīgs. Puisis divus gadus trenējas florbolā, līdz tam viņš nodarbojās ar basketbolu. Kalvim ir labs potenciāls, tikai jāpilnveido darbība ar nūju.
Dažādos masu informācijas avotos Latvijas junioru panākums tika vērtēts līdzīgi – kā vēsturisks notikums valsts florbola kustībā. Cik daudz to var uzskatīt par nejaušību vai likumsakarību?
– Tā grūti formulēt atbildi. Latvijas Florbola savienība kopā ar izlases galveno treneri Aināru Zelču un viņa palīgu jau pirms gada izstrādāja plānu, lai gatavotos pasaules čempionātam. Bija divas iespējas – rosīties savās mājās vai mēģināt pārbaudīt spēkus ar kaimiņiem, Skandināvijas valstu florbolistiem, kuri ir atzīti šīs spēles meistari. Mums izdevās piedalīties turnīros Somijā, Zviedrijā, arī Polijā. Pasaules čempionātā sasniegtais apliecināja, ka taktika ir bijusi pareiza, iepazinām vairāku valstu jauno florbolistu spēles manieri.
Čempionātu sākāt vienā apakšgrupā ar līderiem zviedriem, ar norvēģiem un poļiem. Vai cerējāt, ka izdosies iegūt otro vietu pirmajā posmā?
– Mums bija izdevība vērot, kā spēlē sāncenšu komandas. Latvijas pilsonim Andrim Lūkinam, kurš dzīvo Zviedrijā un tur spēlē florbolu, līdzi bija ieradies tēvs Jānis Lūkins. Viņš ar savu auto trenerus aizveda uz sporta bāzēm, kur sacentās citas grupas. Tā mēs varējām atšifrēt pretinieku taktiku. Atgādināšu, ka Poliju pieveicām ar 5:1. Katrā zaudētajā spēlē bija svarīgi savos vārtos ielaist pēc iespējas mazāk ripu. Pirms tikšanās ar zviedriem bija skaidrs, ka nevaram viņus pieveikt. Nepārprotami, jau čempionāta sākumā bija jaušams, ka Zviedrijas izlase būs čempione. Rīta treniņos rūpīgi gatavojāmies katrai spēlei. Zviedriem zaudējām ar 1:7. Ar norvēģiem varēja būt neizšķirts rezultāts, tad arī grupā mēs ierindotos otrajā vietā. Apzinājāmies, ka spējam viņus vinnēt. Izdevās veiksmīgi īstenot vairākumu, tā guvām trīs vārtus un bijām vadībā 4:2. Pēdējā perioda noslēgumā rezultāts izlīdzinājās – 4:4. Norvēģus neizšķirts neapmierināja, viņi noņēma vārtsargu, un mums izdevās gūt piektos vārtus.
Šī uzvara nozīmēja, ka esat iekļuvuši ceturtdaļfinālā, kur jums bija jāspēlē ar Čehijas izlasi.
– Čehu florbola skola man ir pazīstama. Jau vairākus gadus Bauskas florbolisti piedalās Čehijas kausa izcīņas sacensībās Prāgā. Spēlē ar Latvijas junioriem, protams, viņi tika uzskatīti par favorītiem. Mēs izvirzījāmies vadībā, pēc tam nokļuvām zaudētājos 1:3. Trešajā periodā čehi vairāk uzmanības pievērsa aizsardzībai un domāja, kā rezultātu nosargāt. Pēdējā minūtē mūsu sešiem laukuma spēlētājiem izdevās panākt neizšķirtu. Papildlaika pirmajā minūtē guvām izšķirošos vārtus un uzvarējām.
Tas nozīmēja, ka esat pasaules čempionāta četru labāko komandu vidū.
– Jā! Emocijas visiem bija neaprakstāmas. Nevaru izskaidrot, kā Latvijas izlase svešās zālēs ieguva skatītāju simpātijas, bet mums atradās līdzjutēji. Jāņa Lūkina atbalsts bija jūtams vispirms, viņam piebalsoja vēl citi mūsu labvēļi.
Par medaļām cīņa bija smaga.
– Objektīvi novērtējām pretiniekus un cīnījāmies. Taču, spēlējot katru dienu, bija iztērēts daudz enerģijas. Junioru izlases pirmā maiņa spēja līdzvērtīgi sacensties ar visiem sāncenšiem. Divas pārējās maiņas nav tik meistarīgas, turklāt trešajā maiņā aizsargu pāris bija vājākais posms. Šveicei zaudējām ar 3:9. Astoņas reizes spēlējām vairākumā, bet tikai divās no tām iesitām ripu. Arī somi mūs vinnēja. 30 minūšu pret viņiem turējāmies braši. Pārējā laikā bija jūtams, ka «viss pulveris ir izšauts», skandināvi parādīja, ka viņiem ir labāka fiziskā sagatavotība.
Kādas atziņas un secinājumus kā treneris pārvedi mājās no pasaules čempionāta?
– Ko tur slēpt, man nav izglītības šajā jomā. Sacensības vienlaikus ir iespēja mācīties. Pozitīvi arī tas, ka es redzu, kā florbols attīstās. Dominē ātrums, lai skatītājiem būtu interesanti un viņus piesaistītu sacensībām. Vairāk tiek pieļauta kontakta cīņa. Varu salīdzināt, kā mūsu komandām pietrūkst. Jābūt fiziski stiprākiem un izturīgākiem. Secināju, ka ļoti daudz izšķir soda metienu izpilde un sagatavotība standarta situāciju izspēlē. Diemžēl, tāpat kā daudzos sporta veidos, Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm izskatās nabaga. Vēroju, kāds nodrošinājums ar speciālistiem, ekipējumu un pārējām lietām ir sāncenšiem. Dažai komandai bija līdzi pat divi psihoterapeiti. Uz šī fona mūsu junioru panākumi jāvērtē kā lieliski.
skaidrojums
Florbols – hokejs ar bumbiņu sporta zālē. Viens no visstraujāk progresējošiem sporta veidiem pasaulē pēdējos piecos gados.
Florbola pirmsākumi meklējami Skandināvijas valstīs kopš 1981. gada, šis sporta veids ir iekļauts obligātajā skolu programmā.
Starptautiskā florbola federācija pašlaik apvieno 22 valstis, 3250 klubu un 160000 reģistrētu spēlētāju.
Pasaules 1. junioru čempionātā piedalījās 12 valstu komandas. 1. v. ierindojās Zviedrija, 2. v. Šveice, 3. v. Somija, 4. v. Latvija.
