Rajona Skolu valde visām 34 rajona skolām martā ir nosūtījusi bukletus, kuros sniegta informācija par bērnu tiesībām un pienākumiem.
Rajona Skolu valde visām 34 rajona skolām martā ir nosūtījusi bukletus, kuros sniegta informācija par bērnu tiesībām un pienākumiem.
Likums par bērnu tiesību aizsardzību izsludināts 1998. gada jūnijā, bet jau 1991. gadā Latvija pievienojās konvencijai par bērnu tiesībām (spēkā no 1992. gada).
Bukletā, ko izstrādājuši Skolu valdes darbinieki, apkopotas bērnu pamattiesības un pienākumi, atreferējot likumu bērniem viegli uztveramā tekstā. Izdevuma sagatavošana un izplatīšana ir Skolu valdes pirmais solis ceļā uz bērnu un viņu vecāku informēšanu par bērnu tiesībām. Valdes darbinieki atzīst, ka līdz šim sabiedrībā par bērnu tiesībām runāts pārāk nekonkrēti, un šis apstāklis arī rosinājis sagatavot šādu bukletu. Tajā norādīti tālruņi, pa kuriem zvanot gan bērni, gan viņu vecāki var saņemt psihologa vai bērnu tiesību aizsardzības speciālista padomu. Skolu valdes psiholoģe Ingūna Rauda atzīmē, ka šos uzticības tālruņus ir paguvuši izmantot jau vairāki bērni un vecāki. «Vasaras brīvlaikā esam iecerējuši izstrādāt bukletus, kas domāti vecākiem,» piebilst sociālo jautājumu un bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Inese Lagzda.
Tiesības uz dzīvību un mīlestību
Skolu valdes sagatavotajā bukletā ir uzsvērtas bērna tiesības un pienākumi.
«Bērnam ir tiesības:
uz dzīvību un normāliem dzīves apstākļiem;
saņemt izglītību un piedalīties skolas sabiedriskajā dzīvē neatkarīgi no bērna dzimuma, tautības, ticības, veselības un ģimenes stāvokļa;
saņemt mīlestību, rūpes un sapratni no saviem vecākiem;
tikt cienītam, uzklausītam un saprastam no visiem bērniem un pieaugušajiem;
brīvi izteikt savas domas un netikt sodītam par tām.
Pieaugušo pienākums ir nodrošināt bērnam jebkuru veidu medicīnisko palīdzību.
Bērna pienākumi ir:
mācīties;
cienīt savus vecākus un citus pieaugušos;
cienīt savus skolas biedrus;
ievērot pieaugušo pamatotas prasības pret viņu, ja tās nepārkāpj bērna tiesības;
ziņot pieaugušajiem, ja tiek pārkāptas kāda tiesības;
rūpēties par savu veselību un drošību;
cienīt un saudzēt citu cilvēku darbu;
uzklausīt citu cilvēku domas un viedokļus par sevi.»
Bargāku sodu neuzskata par risinājumu
1. aprīlī stājās spēkā jaunais Krimināllikums, kas ir daudz bargāks. Tas paredz, ka par nozieguma izdarīšanu pie kriminālatbildības tiek sauktas personas, kas līdz nozieguma izdarīšanas dienai sasniegušas 14 gadu vecumu. Nepilngadīgajiem piemērojami visi pamatsodi (izņemot nāves sodu), arī brīvības atņemšana līdz 15 gadiem. Tiesa var arī lemt par nepilngadīgā atbrīvošanu no soda, nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus – liekot atlīdzināt nodarītos zaudējumus vai ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas, nodot nepilngadīgo galvojumā kādai personai vai ievietot mācību un audzināšanas iestādē. Jaunais Krimināllikums neparedz brīdinājuma izteikšanu, kā tas bija agrāk.
«Sodi nepilngadīgajiem piemēroti stingrāki, tomēr tas nav risinājums,» pārliecināta psiholoģe I. Rauda. «Ir pēdējais laiks mainīt sabiedrisko domu attieksmē pret bērniem, it īpaši pret tiem, kas «iziet» uz noziegumu. Mēs vēlamies, lai šie bērni mainītos uz labu. Bet ko darām mēs, pieaugušie, lai to sekmētu? Bērnu ir viegli nosodīt. Nesalīdzināmi vairāk pūļu nepieciešams, lai viņu saprastu, atbalstītu. Manuprāt, te ir kopīgs darbalauks pašvaldībām un valsts institūcijām, kā arī ikvienam tēvam un mātei,» piebilst I. Rauda.
