Vecas kapsētas ir līdzīgas vēstures grāmatām. Tādi ir Sarkaņu kapi Svitenes pagastā, kas atrodas dažus metrus no Latvijas–Lietuvas robežgrāvja.
Vecas kapsētas ir līdzīgas vēstures grāmatām.
Tādi ir Sarkaņu kapi Svitenes pagastā, kas atrodas dažus metrus no Latvijas–Lietuvas robežgrāvja. Robežstabs nostiprināts iepretim ieejai vecajā kapsētā.
Mašīnu atstāj pie robežgrāvja
Līdz Lietuvas pilsētiņai Žeimei, ejot pa taciņu, jāmēro seši kilometri. Mazliet tālāk atrodas Svitene un Rundāle, bet Īslīces pagasta Ādžūnu apdzīvoto vietu kājāmgājējs varot sasniegt nepilnas stundas laikā. Grūtāk klājas autobraucējiem. Lai īslīcieši nokļūtu kapos, Ādžūnos jāšķērso Latvijas–Lietuvas robežpārejas punkts, gabaliņu jābrauc pa kaimiņvalsts teritoriju un tad mašīna jāatstāj robežgrāvja viņā pusē. Tieši tā rīkojoties tuvinieki, kuru piederīgie atdusas Sarkaņu kapos, stāsta Īslīces pagasta kādreizējais iedzīvotājs Juris.
Padomju varas laikā uz kapsētu no visām četrām pusēm veduši lauku ceļi. Tāpēc Sarkaņos pēdējo atdusas vietu raduši plašas apkaimes iedzīvotāji no Latvijas un Lietuvas.
Granīta obeliski un koka krustiņi
Svitenes pagasta iedzīvotāja Irma Ļebedeva, kurai jau 80 gadu, atceras, ka senāk kapi bijuši sadalīti divās daļās. Viena bijusi atvēlēta Žeimes puses ļaudīm, otra – Latvijas pagastu iedzīvotājiem. Laika gaitā noteiktā kārtība mainījusies, un apbedījumi atrodas pamīšus. Vecajā «mūžu dārzā» jūtams latviešu ievērojams pārsvars. Pulēta melnā Somijas granīta pieminekļi liecina par latviešu saimnieku pietāti pret saviem mīļajiem aizgājējiem. Liela daļa svinīgo obelisku un akmenī kalto krustu uzstādīta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Vairāku kapakmeņu gravējumi izcirsti vācu valodā.
Uz lietuviešu kopiņām nav redzama neviena iespaidīga piemiņas zīme. Kapsētā atrodams tikai viens apbedījums, uz kura atrodas atturīgs koka krustiņš ar uzrakstu lietuviešu valodā. Pārējos var atpazīt pēc krāsotām kopiņu apmalēm un plastmasas puķu pušķiem. Kālab tā? Irmas Ļebedevas kaimiņienei Martai ir gatavs skaidrojums: «Kapi ir stipri izpostīti. Droši vien nav palicis neviens marmora piemineklis, nozagts arī zvans. Aizdomīgi darboņi turp brauca ar mašīnām un visu krāva piekabēs. Daudzi, starp citu, ieradās no Lietuvas puses.»
Lietuvas pusē kļuvis mazāk iedzīvotāju
Teritorija viņpus robežai ir mazapdzīvota, toties Latvijas pusē iedzīvotāju blīvums daudz izteiktāks. Marta stāsta, ka tuvākais lietuviešu centriņš Sarkaņu kapu apkaimē ir bijusī Geroču muiža. Nomalēs dzīvojošie kolhozu laikā centušies pārvākties uz ciematiem, tādēļ Sarkaņu kapu tuvumā tagad grūti atrast plašas, iekoptas lietuviešu sētas, jo daudzas mājas nojauktas.
Savā garajā mūžā Irma Ļebedeva neatceras nevienu situāciju, kad latviešu un lietuviešu vidū būtu radies konflikts. «Dzīve pierobežā ir gluži mierīga,» secina Irma. Jaunībā viņa bieži braukusi uz Žeimes tirgu, lai pārdotu jēru vai teļu. Lietuvā esot bijušas augstākas cenas, un latvieši to izmantojuši.
Pierobežas iedzīvotājas lietuviski nerunā. Toties kaimiņzemes ļaudis jau sen esot «ielauzījušies» latviešu valodā. «Pircēji Žeimes tirgū vēl pirms kara itin braši runāja latviski. Man neko nevajadzēja atbildēt – tikai pasniegt preci un saskaitīt naudu,» atceras Irma Ļebedeva.
Lidmašīna nokritusi Žeimē
Latvieši un lietuvieši nemēdzot strīdēties arī par ticības lietām. Luterticīgie latvieši apmeklējot Bērsteles baznīcu, bet katoļi dodoties uz Žeimi. Sarkaņu kapsētā visi atdusas blakus. Mūža mājvietu šeit atraduši arī pareizticīgie no Īslīces apkaimes. Lietuvas pierobežā visu mūžu pavadījis un Sarkaņu kapsētā apglabāts gleznotājs Teodors Karaša, viņa sieva, vecāki un citi dzimtas locekļi.
Ar starpvalstu attiecībām saistīts kāds traģisks notikums 1967. gadā. Par to stāsta bijušais īslīcietis Juris: «Tolaik Bauskā ar divplākšņiem mācījās lidot vīri, kuri bija tehnisko un militāro sporta veidu organizācijas biedri. Kāds brašulis reiz nolēma pavizināt arī Ādžūnu ļaudis. Sasēdināja viņus lidaparātā un devās uz Žeimi pirkt šņabi. Lidmašīna ieķērās Žeimes baznīcas kokos un nokrita. Aviokatastrofā gāja bojā maza meitenīte un jauna sieviete. Viņas apglabātas Sarkaņu kapos.»
Fakti
«Bauskas Dzīve» ceļojumā apkārt rajonam šoreiz piestājusi uz Latvijas-Lietuvas robežas.
