Mūsu rajona 30 zemkopju ir lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas «Zemnieku saeima» biedri.
Mūsu rajona 30 zemkopju ir lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas «Zemnieku saeima» biedri.
Pagājušajā nedēļā tika organizēts seminārs ne tikai šīs organizācijas dalībniekiem, bet arī citiem interesentiem. Bauskā bija ieradies Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss un biroja vadītāja Maira Dzelzkalēja.
Sīkiem soļiem arī ir svars
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» V. Bruss vēstīja, ka šis ir septītais seminārs, kas notiek lauku rajonos. Pēc tikšanās ar zemniekiem organizācija papildinājusies ar 40 jauniem biedriem. V. Bruss stāstīja: «Apvienojam profesionālus saimniekus, tos, kuriem lauksaimniecība ir pamatdarbs. Esam secinājuši, ka jāveido nodaļas rajonos. Reizi mēnesī tiekoties, zemkopji noskaidro aktualitātes, viņiem atgādinām, kas darāms, neatliekot uz vēlāku laiku. Mēs risinām konkrētus jautājumus, jo arī sīki, bet reāli soļi ved uz mērķi.»
Zemnieku saeimas līderis raksturoja veikumu. Organizācija iestājusies, piemēram, par labības standarta grozījumiem, nosakot tilpummasu, aktīvi piedalījusies nacionālo subsīdiju nolikuma izstrādē. Organizācijas biedriem nodrošināta iespēja par izdevīgu cenu – Ls 0,243 litrā – pirkt dīzeļdegvielu. Pēc vienošanās ar apdrošināšanas akciju sabiedrību «Balta» panāktas dažādas atlaides apdrošināšanā. Tiek sniegtas konsultācijas, arī SAPARD projektu sagatavošanā.
Tikai šajā gadā
Latvijas lauksaimniekiem ir ļoti svarīgi viedokli Eiropas institūcijām paust šajā gadā, līdz tam brīdim, kamēr iestāšanās sarunas nav slēgtas. Pēc tam nekas vairs nebūs līdzēts, tika uzsvērts sanāksmē.
V. Bruss aplūkoja Eiropas Komisijas publiskotā dokumenta plusus un mīnusus. Zemnieku saeimu visvairāk uztrauc pašlaik noteiktās lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotas. Ja sarunās nepanāks to palielinājumu, tad puse preču produkciju ražojošu saimniecību var izkrist no aprites – tā uzskata V. Bruss.
Zemnieku saeima marta sākumā organizēs visu kandidātvalstu lauksaimnieku organizāciju līderu kopēju sanāksmi, jo nepieciešams panākt vienotu pozīciju ar tām valstīm, kuru lauksaimniecības potenciāls ievērojami lielāks nekā Latvijai.
Rundāles pagasta zemnieks Vilnis Drengers arī darbojas Zemnieku saeimā. «Bauskas Dzīvei» rundālietis atzina, ka viņam patīk šīs organizācijas konstruktīvā darbība un lietišķais stils.
Viedokļu sadursmes
Nav pārsteigums, ka lauksaimnieku vidū ir pārliecināti eiroskeptiķi. Viņu viedoklis izskanēja arī šajā sanāksmē. Iecavas pagasta zemnieks Jānis Ērglis domā, ka Latviju jau tagad var uzskatīt par koloniju. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būšot vēl sliktāk. Raisījās diskusijas par graudu tirgu un labības intervenci, lauksaimniecības ražošanas apjomiem, valsts nodrošināšanu ar pašražotu pārtiku.
Zemnieku saeima rosina analizēt pašreizējo situāciju, jo pirms vairākiem gadiem pieņemtos likumus, kas nav bijuši labvēlīgi lauksaimniekiem un nav nodrošinājuši vietējā tirgus aizsardzību, diezin vai kāds mainīs. Diskusija brīžiem ievirzījās politiskā gultnē. Sanāksmes noslēgumā visiem tās dalībniekiem tika sniegts izvērsts skaidrojums par nacionālo subsīdiju šī gada nolikumu.
***
Skaidrojums
Lauksaimnieku sabiedriskā organizācija «Zemnieku saeima» nodibināta 1999. gadā, tā nav saistīta ar politiskām partijām.
Biedru skaits pašlaik – 270, mērķis – paplašināt to līdz 450 biedriem.
Iegūstot papildu finanses, paredzēts izveidot trīs jaunas darba vietas birojā (pašlaik ir divas).
Papildus līdzšinējai darbībai paredzēts aktīvāk sekot likumdošanai un piemērot to zemnieku vajadzībām; risināt ražošanas lietas; aktivizēt nodaļu darbu un plašāk izvērst dažādu projektu izstrādi.
