Vai Latvijai svarīgi jautājumi netiks izlemti, neņemot vērā mūsu viedokli?
Vai Latvijai svarīgi jautājumi netiks izlemti, neņemot vērā mūsu viedokli?
Nacionālo valstu pilsoņi Eiropas Savienību var ietekmēt divējādi: gan netieši (ar vēlēto Eiropas Parlamenta deputātu starpniecību, kā arī ar pārstāvjiem citās institūcijās), gan tieši – referendumos. ES nenosaka, ar kā lēmumu dalībvalstis iekļaujas Eiropas Savienībā un piedalās galveno lēmumu pieņemšanā, to reglamentē nacionālā konstitūcija.
Eiropas Savienība ir izveidojusi līdzsvarotu institūciju sistēmu un tādu lēmumu pieņemšanas procedūru, kas nodrošina gan kopīgo interešu noskaidrošanu un īstenošanu, gan arī visu dalībvalstu nacionālo interešu ievērošanu.
Attīstības stratēģiskās vadlīnijas izstrādā ES Padome valstu un valdību vadītāju līmenī. Svarīgākās vienošanās tajā tiek pieņemtas vienbalsīgi. Vienprātības balsojums ES Padomē tiek pielietots, kad jālemj par jaunu dalībvalstu uzņemšanu, ES līgumiem un to pielikumiem, kā arī par jautājumiem, kas skar svarīgas dalībvalstu nacionālās intereses (piemēram, nodokļus). Valsts pārstāvju skaitam nav nozīmes, jo lēmums tiek pieņemts tikai tad, kad visas dalībvalstis tam piekrīt.
Augstākā lēmējinstitūcija ir ES Ministru padome, kas lēmumus pieņem vienbalsīgi vai ar balsu vairākumu (absolūto vai kvalificēto). Kvalificētā vairākuma balsojums galvenokārt tiek piemērots kopējā tirgus jautājumiem.
Lielo un mazo valstu vienlīdzību nodrošina arī rotācija ES vadībā – visas dalībvalstis alfabētiskā kārtībā uz pusgadu uzņemas prezidentūras pienākumus ES Ministru padomē. Reizi 13 gados Latvijai uz sešiem mēnešiem būs jāuzņemas ES vadība.
Saeimas ESIC
