Katru rītu nenogurdināmais Andris Šķēle priekšvēlēšanu reklāmas monologā man cenšas iegalvot, cik nacionāla un latviska ir Tautas partija un, protams, arī viņš pats.
Katru rītu nenogurdināmais Andris Šķēle priekšvēlēšanu reklāmas monologā man cenšas iegalvot, cik nacionāla un latviska ir Tautas partija (TP) un, protams, arī viņš pats. Diemžēl jāatzīst, ka ekspremjers pieder pie tās pašas skaisto runātāju «blices», kuru viņš savās aģitācijas runās tik ļoti kritizē.
Manā rīcībā ir nonākusi 7. Saeimas deputātu šī gada 5. septembra (mēnesi pirms vēlēšanām) balsojuma izdrukas kopija par likumprojekta «Grozījumi likumā «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem»» nodošanu komisijām izskatīšanai. (Iesniegumu parakstījuši pieci «TB»/LNNK deputāti.) Likumprojektā paredzēts, ka politiski represētās personas varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ārpus kārtas, kā arī tiesības Ministru kabineta noteiktā kārtībā dzēst par atņemto mantu piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus.
Balsošanas iznākums:
33 deputāti atbalstījuši likumprojekta nodošanu komisijām («TB»/LNNK un daži sociāldemokrātu deputāti), viens bijis pret (PCTVL), 49 atturējušies (parlamentārieši no «nacionālās» TP, arī A. Šķēle, ne mazāk «nacionālā» «Latvijas ceļa» un, protams, no PCTVL), balsošanā nav piedalījušies septiņi deputāti (no LSDSP, LC un TP). Pats par sevi saprotams, ka likumprojekts nodošanai komisijām netika virzīts, jo nevainīgais «atturas» ir tas pats, kas «pret». Varētu saprast, ja komisijas pēc projekta izskatīšanas pamatotu grozījumu neiespējamību un deputāti to noraidītu. Šoreiz grozījumi tika «nobeigti» jau iedīglī. No sacītā izriet, ka priekšvēlēšanu reklāmās plašsaziņas līdzekļiem partijas maksā arī par liekulību.
Vairums politiski represēto pieder visnacionālāk noskaņotai iedzīvotāju daļai. Uz viņu patriotiskām jūtām pārpārēm tika «spēlēts» Atmodas sākumā, kad t. s. «bijušie» atkal rāvās pie varas. Diemžēl mēs ejam mazumā un partijām izdevīgāk ir atbalstīt naudas maisu turētājus un pielabināties jaunpilsoņiem cerībā uz viņu balsīm vēlēšanās, tomēr neaizmirstot izcelt arī to, kas tām nepiemīt.
D. ZIEMELE, politiski represēto kluba «Rēta» dalībniece