Malkas cirtējiem pirms došanās uz mežu derētu ielūkoties Meža likumā un Ministru kabineta noteikumos «Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes».
Malkas cirtējiem pirms došanās uz mežu derētu ielūkoties Meža likumā un Ministru kabineta noteikumos “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes”.
Šo dokumentu prasības komentē Jelgavas reģionālās vides pārvaldes sauszemes ekosistēmu aizsardzības inspektors Oskars Dinka. Lai sāktu koku ciršanu mežā, vispirms attiecīgā mežniecībā ir jāsaņem atļauja. Ja tās nav, tad gadā katram saimniekam ir atļauts nocirst desmit kubikmetru sausu un vēja nogāztu koku. Drīkst cirst arī tādus, kuru celma diametrs ir mazāks par 12 centimetriem. Tas ir izņēmuma gadījums.
Koku ciršanai ārpus meža atļauja nav nepieciešama, toties fakts ir obligāti jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, saņemot rakstveida apliecinājumu. Īpaši noteikumi attiecas uz aizsargājamām dabas teritorijām, ūdenstilpju aizsargjoslām un apbūvei paredzētām vietām. Tad malkas cirtējiem ir jāsaņem Jelgavas reģionālās vides pārvaldes piekrišana. Līdzīgi jārīkojas, ja ciršana paredzēta aizsargājamu kultūras pieminekļu teritorijās un aizsargjoslās, vienīgi jābrīdina cita institūcija – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Katrā rajonā strādā tās pārstāvis – valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors. Aizsargjoslu platums, kas noteikts lauku rajonos ap kultūras pieminekļiem, ir 500 metru. Ar vietējām ceļu uzraudzības institūcijām ciršana jāsaskaņo, ja koki aug dzelzceļa zemes joslās.
Jāpievērš uzmanība arī upju aizsargjoslu aizsardzības noteikumu ievērošanai. Ap lielākām upēm aizsargjoslu platums abos krastos ir 300 metru. Bauskas rajonā šie noteikumi attiecas uz Mēmeli, Mūsu, Misu, Iecavu. Savukārt mazo upju kategorijai atbilst Taļķe, Zvirgzde, Svitene, Īslīce un Plānīte, kurām abos krastos noteikto aizsargjoslu platums ir 50 metri.
Oskars Dinka atgādina, ka neskaidrību gadījumā var zvanīt pa tālruni 3026350. Informāciju var gūt arī vietējās mežniecībās.
