Salīdzinot «Eurostat» statistiku ar datiem par Latvijas sabiedriskās televīzijas abu programmu saturu, jāsecina – gan Eiropā, gan Latvijā sabiedriskās televīzijas lielākoties tomēr ir filmu televīzijas.
Salīdzinot «Eurostat» statistiku ar datiem par Latvijas sabiedriskās televīzijas abu programmu saturu, jāsecina – gan Eiropā, gan Latvijā sabiedriskās televīzijas lielākoties tomēr ir filmu televīzijas.
Visvairāk valsts televīzijas par filmu kanāliem ir pārvērtušās Austrijā, kur vairāk nekā puse raidlaika tiek ziedots filmām un seriāliem. Zviedrijā filmām tiek izmantota tikai ceturtdaļa laika. Latvijas abi valsts kanāli ar 36 procentiem raidlaika turas pie ES valstu prakses – vidēji 31 procents filmām.
Ir patīkami izņēmumi – Francija un Portugāle –, kur vēl vairāk par filmām rāda kultūras, izglītības, dokumentālās programmas un bērniem domātus raidījumus, kā arī animācijas programmas. Arī Nīderlandē informatīvo raidījumu īpatsvars ir lielāks nekā filmu raidlaiks.
Tiešai vienādošanai valstis nebūtu prātīgi pakļaut, jo arī sabiedriskie kanāli cenšas rādīt to, ko skatītājs pieprasa. Tādējādi to saturs ir atkarīgs arī no citu kanālu – komerctelevīziju – raidījumu veidošanas politikas un satelītkanālu vai kabeļkanālu pieejamības iedzīvotāju lielākajai daļai.
Jāsecina, ka Latvijas TV ir maz sporta un ziņu raidījumu.
