Atmošanās, atdzimša nas svētki. Mostamies arī mēs. Tā ik gadu, ik jaunu pavasari.
Atmošanās, atdzimša nas svētki. Mostamies arī mēs. Tā ik gadu, ik jaunu pavasari. Šodienas laikraksta atvērumā izteikta doma, ko droši varam likt par visas šīsdienas avīzes pamatmotīvu – svētku rituālu pastāvīgums mūsdienu cilvēkiem sniedz stabilitāti, kuras tik ļoti trūkst mainīgajā pasaulē. Patiesībā šie svētki mūs glābj no mūsu izkaisītības, drudžainuma un nedrošības. Labi, ja spējam tiešām atmosties, atvērt acis un to saskatīt, ieraudzīt sevi un savus tuvos trakās pasaules vidū…
Viens no svētku rituāliem varētu būt saistīts ar pateicību. Saglabāt un nezaudēt prasmi teikt paldies tiem, kuri tā vai citādi ļaudis balstījuši. Pirms Lieldienām “Bauskas Dzīve” sarīkoja noslēguma svētkus Bauskas rajona uzņēmējiem, tiem, kurus ieteikuši laikraksta lasītāji. Godīgi atzīšos – bijām gaidījuši daudz vairāk pateicības vēstuļu tiem komersantiem, kuri palīdzējuši skolām, deju grupām, koriem, citām amatierkopām, dažādām biedrībām. Vēstules un lūgumi pēc palīdzības pie uzņēmējiem plūst kaudzēm, ja kādam kāds neiedod naudu, seko sašutums… Bet cik esat aizsūtījuši kartītes ar pateicību?
Neviena paldies sūtījuma no Vecumniekiem, Gailīšiem, Mežotnes, Svitenes, Vecsaules… Bet šo pagastu vietējie uzņēmēji ne reizi vien snieguši atbalstu savām skolām, pašvaldību darbam. Kāds prieks palīdzēt, ja redzi, ka to nenovērtē? Izglītība, kultūra, māksla nekur pasaulē nevar būt īpaši pelnoša un nepastāv bez mecenātisma, bez biznesa vides atbalsta. Pamazām, bet tomēr mūsu uzņēmēji arī to izprot. Un izpratne būtu gaišāka, ja attieksme būtu labvēlīgāka. Ziedotājiem un atbalsta sniedzējiem svētkus ir rīkojusi Rundāles pils, par citiem dzirdējusi neesmu.
Savus suminātos uzņēmējus 7. aprīlī “Bauskas Dzīves” sarīkojumā pagodināja Iecavas Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis, Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile un Rundāles pagasta vadītājs Aivars Okmanis. Prieks par šo attieksmi un novērtējumu uzņēmējiem. No viņu teiktā svētku reizē sapratu, ka ikdienā pārsvarā ļaužu attieksme pret biznesa vidi ir noliedzoša, dažkārt pat aizskaroša. Bārbeles puses zemnieks Mārtiņš Mediņš par svētku brīdi teica: “Paldies! Mēs to sen bijām pelnījuši…” Jauki būtu, ja ikdienā reizi pa reizei to ļaudis un pašvaldības saprastu.
Pirms vairākiem gadiem kāds turīgs vācietis man bija uzticējis naudu, ar kuru palīdzēt tiem mūsu rajonā, kam kādu brīdi tā ļoti nepieciešama. Balstījām dažas jaunietes. Kādai no viņām vairākas reizes ieteicu, lai aizsūta Lieldienu apsveikuma kartīti labdarim. Viens, kam ir nauda, ar to sagādā prieku citiem. Kam naudas nav, var dot prieku ar pateicības kartīti. Viss beidzās ar to, ka pati rakstīju apsveikuma un pateicības vārdus svētkos un piespiedu meiteni to pārrakstīt… Kas gan tā ir par ligu, ka neizjūtam vajadzību teikt paldies? Drudžainā pasaule.
Modīsimies līdz ar dabu Lieldienu rītā, atmodināsim arī sirdi pateicībai. Jaukas visiem Lieldienas!
