Bauskas pamatskolā strādā sociālā pedagoģe Anda Krūmiņa un psiholoģe Andra Lele.
Bauskas pamatskolā strādā sociālā pedagoģe Anda Krūmiņa un psiholoģe Andra Lele.
Rajonā nav daudz mācību iestāžu, kur skolēniem būtu radītas iespējas sarežģītās situācijās meklēt kvalificētu speciālistu atbalstu. Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi, ka sociālā pedagoga un psihologa pilna slodze atkarīga no skolēnu skaita. Tas nedrīkst būt mazāks par 600. Līdz ar to mazajās lauku skolās speciālistu nodarbināšana kļuvusi problemātiska niecīgā atalgojuma dēļ.
Speciālistes darbojas tandēmā
Anda Krūmiņa šogad absolvēs Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu «Attīstība». Viņa raksta diplomdarbu par tematu «Sociālā pedagoga starpinstitucionālās sadarbības modelis», kurā apkopota pilsētas pamatskolā gūtā pieredze.
Andra Lele pērn beigusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti un ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā. Viņa turpina studijas maģistrantūrā.
Jaunās speciālistes apgalvo, ka grūti noteikt robežu starp psihologa un sociālā pedagoga kompetenci. Viņas izstrādājušas efektīvu sadarbības veidu, apvienojot zināšanas, pieredzi un iemaņas. Andra un Anda jau paguvušas iemantot skolēnu uzticību, kas, sākot darbu, ir viens no galvenajiem uzdevumiem.
Situācijas pētnieces un padomdevējas
Sociālais pedagogs un psihologs ir bērna palīgs, aizstāvis, padomdevējs un situāciju pētnieks. Pilsētas pamatskolā speciālistes veic sociālās izglītošanas profilakses darbu, konsultē ģimenes, risina sociālo situāciju radītos konfliktus, veido sadarbību ar pašvaldību, policiju, valsts un nevalstiskām organizācijām, analizē riska grupu sociālo dzīvi.
«Vispirms sākām pētīt sociāli psiholoģisko klimatu mācību iestādē,» teic Anda Krūmiņa. «Izstrādājām anketas visām vecumu grupām un veicām rezultātu analīzi. Patīkami apzināties, ka mikroklimatu mūsu skolā bērni vērtē pozitīvi. Savukārt mēs jūtamies aizkustinātas par kolēģu lielo atbalstu un interesi par mūsu aktivitātēm. Zinu, ka, piemēram, dažās Rīgas skolās mēdz notikt citādi. Sociālos pedagogus klašu audzinātāji uzskata par konkurentiem. Viņiem ilgstoši nākas sevi apliecināt, lai pierādītu šādas nostājas maldīgumu.»
Katram vecumam savas likstas
Bērnu anketēšana palīdz noskaidrot viņu attieksmi pret mācību procesu, attiecības ar ģimenes locekļiem, pedagogiem, līdzaudžiem. Tādējādi iespējams izzināt konfliktu cēloņus un meklēt veidus to novēršanai.
Psiholoģe Andra Lele auditoriju raksturo tā: «Gandrīz bez izņēmuma pirmo klašu bērniem skolā ļoti patīk. Sarežģītas psiholoģiskas problēmas šajā vecuma grupā gadās reti. Ir mazuļi, kuri cieš no baiļu sindroma. Viņiem vajadzīgs mierinājums. Sirsnīgās sarunās cenšamies noskaidrot baiļu iemeslus. Nereti tie ir ģimenes strīdi, pārlieku jūtīgi uztverti pieaugušo izteikumi, atrašanās vienatnē, jo vecāki parasti strādā vairākos darbos.
Trešās un ceturtās klases skolēniem aktuālas kļūst attiecības ar brāļiem un māsām. Šajā vecumā notiek daudz strīdu. Bērnus uztrauc arī saskarsmes problēmas ar līdzaudžiem.
Piektklasnieki sāk justies pieauguši, viņi grib veidot «laimīgu dzīvi». Kāds zēns pēc sarunas lepni paziņoja: «Cik labi! Tagad esmu uz pareizā ceļa, jo apmeklēju psihologu.» Tīņu agrīnajā vecumā bērnam gribas atrasties uzmanības lokā, justies nozīmīgam. Mazajām meitenēm patīk lielie puiši, un tad sākas pirmie mīlestības pārdzīvojumi. Tie sasniedz kulmināciju 7. – 9. klašu grupā. Šajā laikā rodas arī daudz konfliktu ar vecākiem. Patiesībā visas jauniešu problēmas koncentrējas galvenajā jautājumā: «Vai tas, ko es jūtu un daru, ir normāli? Starp citu, šo jautājumu mēdz uzdot arī vecāki, cenšoties izprast bērnu attieksmi vai rīcību.»
Ikdiena kļūst par radošu procesu
Sociālā pedagoģe Anda Krūmiņa raizēšanos par «normu» uztver kā gluži dabīgu reakciju. Izmantojot piemērus no personiskās pieredzes, viņai izdodas satrauktos jauniešus nomierināt. Saruna divatā ar bērnu ir pārbaudīta un universāla metode, atzīst abas speciālistes. «Skolotāji bērnus vērtē, bet mēs no tā atturamies. Gluži vienkārši cenšamies viņus saprast un iesaistīt līdzvērtīgā dialogā,» saka Anda.
Lielu uzmanību speciālistes velta profilakses darbam, informējot auditoriju par AIDS, atkarību izraisošām vielām un vardarbību. Notikuši konkursi un viktorīnas, videomateriālu demonstrēšana. Anda un Andra arī pašas gatavo vizuālos materiālus – zīmē plakātus un veido tematiskas sienasavīzes. Viņu iniciatīva aizrāvusi arī skolēnus. Psiholoģes un sociālās pedagoģes kabinetā eksponēti bērnu zīmējumi, tostarp arī Andai un Andrai veltītas mīļas apsveikuma kartītes. Laikrakstā «LABA» reiz bijusi publicēta kāda skolēna pateicības vēstulīte abām speciālistēm. «Ja var palīdzēt kaut vienam bērnam pārvarēt krīzi, tad mūsu centieni nav veltīgi,» komentē Anda Krūmiņa.
