Profesionālās izglītības iestāžu daudzums Latvijā mainās, taču audzēkņu vietu skaits paliek stabils.
Profesionālās izglītības iestāžu daudzums Latvijā mainās, taču audzēkņu vietu skaits paliek stabils.
Tā apgalvo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts. Viņš piedalījās IZM rīkotā sarunā ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem.
Ārkārtīgi vājas zināšanas
Katru gadu 50 procentiem pamatskolu beidzēju tiek nodrošināta iespēja turpināt arodizglītību, bet to izmanto 30 procentu jauniešu. Turklāt ievērojama daļa mācības sākušo tiek atskaitīta jau pirmajā kursā. Kontingenta svārstības ir viena no profesionālās izglītības nozares aktuālām problēmām, skaidro ministrijas ierēdnis.
Arodizglītības iestāžu pamatsastāvu veido trīs grupas – jaunieši, kuri nav beiguši pamatskolu, pamatizglītību un vidējo izglītību ieguvušie. Gunārs Krusts informē, ka profesionālās ievirzes skolās katru gadu nākas palielināt pedagoģiskās korekcijas grupu skaitu, lai mēģinātu izlīdzināt audzēkņu lielas daļas vājās zināšanas. Korekcijas grupas ir jāapmeklē jauniešiem, kuri beiguši 7. vai 8. klasi un kuriem piecos un vairāk mācību priekšmetos vērtējums ir zemāks par trim ballēm (pēc 10 ballu sistēmas). Šajā kategorijā 2001./2002. mācību gadā bija ieskaitāmi 70 procenti no visās profesionālās izglītības iestādēs uzņemto kopējā skaita. Savukārt pamatizglītību ieguvušo audzēkņu kategorijā mazāk par trim ballēm piecos priekšmetos bijušas 15 procentiem jauniešu.
Darba tirgū visi nevar konkurēt
Arodizglītības uzdevums ir sniegt iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju. Tai ir noteiktas trīs pakāpes. Darba tirgū tikpat kā neiespējami ir iekļauties viszemāko kvalifikācijas pakāpi ieguvušiem. Mazliet labākā situācijā atrodas otrās pakāpes amatu pratēji, bet daudz konkurētspējīgāki varētu būt nākamajā pakāpē iekļuvušie, jo viņiem bez arodiemaņām ir arī pabeigta pilna vidējā izglītība. Statistika liecina, ka trešā daļa profesionālo izglītības iestāžu beidzēju strādā izraudzītajā arodā, tikpat daudz – citās profesijās, bet līdzvērtīgs skaits absolventu nestrādā nekur.
Gunārs Krusts pauž IZM viedokli: «Uzņemt profesionālās izglītības iestādēs jauniešus ar nepabeigtu pamatskolas izglītību nav pareizākais ceļš, taču nesakārtotās likumdošanas dēļ process turpinās.» Kaut gan profesionālai izglītībai ir liela nozīme sociālās atstumtības mazināšanā, mērķi izdodas realizēt tikai daļēji. Viszemākās kvalifikācijas speciālisti nevienam nav vajadzīgi, bet šo kontingentu galvenokārt veido jaunieši, kuri nokļūst arodizglītības iestādēs, nespēdami absolvēt pamatskolu.
Gatavo kvalificētus speciālistus
Bauskas rajonā darbojas viena arodizglītības iestāde – Saulaines profesionālā vidusskola, kas atrodas Zemkopības ministrijas pārziņā. Direktors Jānis Beķeris informē, ka iestādē uzņem tikai pamatskolu absolvējušus jauniešus, tāpēc nepietiekamas sagatavotības problēma Saulainē nav tik izteikta kā daudzās citās arodskolās. Direktors piekrīt, ka «kritiskākais» esot 1. un 2. kurss, kad audzēkņu atskaitījumu procents sasniedzot maksimumu.
Skola piedāvā sešas izglītības programmas. Tās beidzēji saņem otrās un trešās pakāpes profesionālo kvalifikāciju. Visvairāk skolēnu izvēlas automehāniķa, ēdināšanas servisa speciālista un biroja darba organizatora profesiju. Apmēram 50 procentu Saulaines profesionālās vidusskolas absolventu kļūst par augstskolu studentiem.
