Pieņemts uzskatīt, ka bērniem vislabāk ir augt ģimenē ar māti un tēvu, tomēr ievērojama daļa mazuļu Latvijā dzimst ārlaulībā, pārdzīvo vecāku šķiršanos un pasauli iepazīst, esot ar vienu no vecākiem.
Pieņemts uzskatīt, ka bērniem vislabāk ir augt ģimenē ar māti un tēvu, tomēr ievērojama daļa mazuļu Latvijā dzimst ārlaulībā, pārdzīvo vecāku šķiršanos un pasauli iepazīst, esot ar vienu no vecākiem.
Nesen pabeigts un prezentēts pētījums par Latvijas saimēm. Tas vērsts uz formāli nepilnīgām ģimenēm, kurās bērnus audzina divi viena dzimuma pieaugušie – mātes vai mātes māsas un meitas vai homoseksuāli pāri, kuriem ir aizbildnībā ņemti bērni no iepriekšējām attiecībām.
Valsts šo ģimeņu attiecības ierindo nepilno ģimeņu kategorijā. Vienlaikus ģimeņu pieredze ļauj runāt par attiecību veidošanas pamatiem situācijā, kad tās nepiesedz tradicionālo dzimumu lomu sadalījums, uzskata pētījuma autore Aivita Putniņa.
Šīs ģimenes saskaras ar savas publiskās “neredzamības” sekām, kas rada pretrunu starp reālo dzīvi un to, kādā cilvēkiem sava ģimene jāprezentē ārpus mājas sienām. Pētījuma dalībnieki ir jutuši apkārtējo spiedienu skolā un darbā un savas ģimenes attiecību nepilnvērtību salīdzinājumā ar tradicionālo ģimenes modeli.
Vecmāmiņas, kuras uzņemas pilnu vecāka lomu, nesaņem nekādas sociālās garantijas šī darba izpildei. Savukārt homoseksuālu pāru ģimenes nevar īstenot nevienu no ģimenes tiesībām, jo valsts šādi veidotu cilvēku faktisko radniecību neatzīst. Tas ietekmē ne tikai īpašuma tiesības, bet arī faktiskās partnerattiecības gadījumos, ja kāds ģimenes loceklis nokļūst slimnīcā vai bērns, zaudējot bioloģisko vecāku, sarauj arī tiesisko saikni ar otru vecāku.
Pētījums tapis ar Sorosa fonda–Latvija (SFL) finansiālu atbalstu sadarbībā ar LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transcilvēku) un viņu draugu apvienību “Mozaīka”. Tas pieejams sabiedriskās politikas portālā www.politika.lv un “Mozaīkas” mājaslapā www.mozaika.lv, informē Gunta Kāle, SFL komunikācijas koordinatore.
