Līdz ar vecumu piezogas arī slimības. Nesen piekto reizi biju spiesta ārstēties Bauskas slimnīcā pie daktera Jura Landorfa.
Līdz ar vecumu piezogas arī slimības. Nesen piekto reizi biju spiesta ārstēties Bauskas slimnīcā pie daktera Jura Landorfa. Vērojot ārstu attieksmi pret slimajiem, vēlos izteikt dziļu cieņu un pateicību tieši Jurim Landorfam.
Bez darba un cilvēkmīlestības ārsts, manuprāt, nedrīkstētu uzvilkt balto halātu. Ne jau vienmēr Hipokrāta zvērests nosaka viņa rīcību. Man šķiet, ka par dakteri ir jāpiedzimst, jo ne katram ir dotas spējas ārstēt arī dvēseles. Pēc daktera Landorfa vizītes palātā slimnieki atplaukst viņa rūpju, labo vārdu un dzirkstošā humora iespaidā. Ir likumsakarīgi, ka no cilvēka dvēseles stāvokļa lielā mērā atkarīga viņa veselība. Atjaunojot cilvēkā ticību dzīvei, viņš uzticas savam ārstam un labāk pakļaujas ārstēšanai. Izrakstot mājās kārtējo pacientu, šis dakteris domā arī par to, kas ar viņa slimniekiem notiks tālāk un vai dzīvesvietā tiks nodrošināti apstākļi atlabšanai. Tas aizkustina un dod spēku pretoties savām likstām, lai labajam dakterītim nesagādātu jaunas raizes. Uzklausot daudzu slimnieku domas un pēc personīgās pieredzes gribu teikt, ka Juris Landorfs ir viens no dakteriem, kas vairo Bauskas slimnīcas labo slavu. Lai viņam vienmēr neviltots dzīves un darba prieks, lai nepamet pacietība, līdzcietība un cilvēkmīlestība!
