Nacionālajā teātrī ieradušies Londonas, nē, visas Anglijas skaistākie un talantīgākie aktieri: Džūlija Lamberte un viņas vīrs Maikls Goslins.
Nacionālajā teātrī ieradušies Londonas, nē, visas Anglijas skaistākie un talantīgākie aktieri: Džūlija Lamberte un viņas vīrs Maikls Goslins. Viņi šeit nokļuvuši no Somerseta Moema romāna «Teātris».
Stereotipi izzūd lēnām un negribīgi
Jāapbrīno režisora Oļģerta Krodera uzdrīkstēšanās strādāt ar darbu, kurš vairumam latviešu skatītāju ir atmiņā pēc lieliskās Jāņa Streiča filmas. Ir bezgala grūti pieņemt, ka Džūliju Lamberti Vijas Artmanes vietā spēlē Astrīda Kairiša, galanto Čārlzu atveido nevis izsmalcinātais Valentīns Skulme, bet jokpēteris Zigurds Neimanis. Un vai iespējama labāka Ilgas Vītolas tēlotā kalpotāja Īvija? Rasmai Garnei nav viegli viņu pārspēt. Savukārt Elzu Radziņu Dollijas lomā uz Nacionālā teātra skatuves cenšas aizstāt žurka Kornēlija, atvainojos, Svetlana Bless.
Saprotu, ka salīdzināšana ne pie kā laba neved, katram režisoram, arī aktieriem ir tiesības daiļdarbu interpretēt sev tīkamā formā un ar vēlamiem izteiksmes līdzekļiem. Ja nu tomēr stereotipu slogs ir tik milzīgs, tad jācenšas radīt ko vai nu pavisam traku, nebijušu, vai arī ģeniālu. Nu tad vismaz citādāku. Tieši ar šo domu jācenšas izrādi skatīties, meklējot novitātes, savdabīgumu režisora un aktieru interpretējumā.
Protams, arī mūzikai, scenogrāfijai, tērpiem nav mazsvarīga loma, jo saturs jau visiem zināms. Aktrise, zvaigzne, sieviete gados Džūlija Lamberte iemīlas jauniņajā Tomā Fenelā (Normunds Laizāns ir gana pievilcīgs, lai par viņu kundzītes jūsmotu, kā savulaik to darīja par Ivaru Kalniņu). Mīlestība gan izvēršas tikai spēlē, kurā Džūlija tā arī nespēj tikt vaļā no aktrises misijas. Un izrādes beigās viņa ir turpat, kur bija sākumā. Viena, alku pilna dzīvot un baudīt dzīvi kā sieviete, tomēr viņa ir uz skatuves, lai turpinātu būt aktrise.
Londona, «Prāta vētra» vai «Čūska»
Pieņemu, ka režisors vēlējies darbības norises vietu un laiku mūsdieniskot. Kaut gan izrādē vairākkārt tiek piesaukta Londona, norādīts uz izsmalcinātiem džentlmeņiem, kuru vidū noteikti minams arī Jāņa Skaņa atveidotais Maikls Goslins. Manieres un iznesība gan šim «džentlmenim» vēl jāapgūst, nu vismaz degunkniebis jāpielāgo deguna formai, lai skūpsta laikā tas tik prasti nekristu no tam paredzētās vietas.
Kad Eivisas draudzene un Rodžera (Uldis Anže) pirmā sieviete Džouna (Daiga Gaismiņa) uz skatuves parādās krekliņā, kuru rotā «Prāta vētras» jaunā albuma «Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas» logo, skatītājam laikam jāapjauš izrādes globālais raksturs. Sak, dzīvojam vienā pasaulē pāri laikiem, robežām un varbūt arī saprātam.
Viesturs Kairišs, Jaunajā Rīgas teātrī savulaik iestudēja izrādi «Čūska». Daudziem spilgti atmiņā palikusi ar savdabīgā, mākslīgo zaļo lapu klājumu piepildītā skatuve. Scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša zaļo diegu zālē segtā Nacionālā teātra skatuve nemitīgi atgādina minētās «Čūskas» ietērpu. Interesants ir aktrises galdiņa spogulis, toties izdomas lētums saskatāms telefona statīvā. Savukārt 80 tukšie, tikai ar zaļām vītnēm nosegtie skatītāju krēsli uz skatuves vedina domāt par tukšumu, kas daudzviet jaušams no izrādes kopumā.
Tomēr ir vērts redzēt
Pēcizrādes aplausiem skanot, pārņem apjauta, ka tomēr bija vērts skatīties. Interesantas rakstura iezīmes atklāj Vaironis Jakāns dramaturga Džordža lomā, baudāms arī Ulda Anžes Rodžers. Kad izrādes noslēgumā Astrīda Kairiša pārstāj uzspēlēt un kariķēti tēlot, bet sāk runāt normālā cilvēka balsī patiesi emocionālu monologu, viņai var noticēt. Gribas turpināt slaveno Maikla teikumu sievai: «To, ka tu, Džūlij, esi izcila aktrise, es zināju, bet, ka esi arī tik liela maita, man bija pārsteigums… Un ko tu, Vija Artmane, esi savulaik paveikusi, ka nu neizdodas Džūlijas Lambertes monopolu tev atņemt?»
Atbraucu mājās un nākamajā dienā nomā paņēmu videokaseti, lai noskatītos «īsto» «Teātri».
