Bibliotēku tīkls Vecumnieku novadā atgādina simetriski sazarotu koku. Iestāžu ģeogrāfiskais izvietojums un pieejamība optimāla, vienīgais šķērslis ir dažu grantsceļu ārkārtīgi sliktais stāvoklis. Tas īpaši jūtams maršrutā Bārbele–Valle–Taurkalne. Tomēr arī šajā jomā ir vērojami uzlabojumi. Novada iedzīvotāji uz Skaistkalnes, Stelpes, Umpārtes, Vecumnieku un Valles bibliotēku var nokļūt arī pa gludi asfaltētām brauktuvēm.
Pazīstami vārdi
Daudzi Vecumnieku un kaimiņu novada iedzīvotāji pazīst vai vismaz ir dzirdējuši par bibliotekāru radošāko četrotni – Brigitu Krauzi Bārbelē, Sarmīti Šlikaiti Misā, Daigu Jakušku Skaistkalnē un Ingūnu Kļaviņu Vallē. Viņas aizrautīgi iesaistās ciemu kultūras, sociālajā dzīvē un īsteno kopienai svarīgas ieceres.
Skaistkalnes bibliotēkas vadītāja Daiga Jakuška pēc savas iniciatīvas vairākus gadus turpina sadarbību ar Lietuvas Biržu rajona Germanišķu ciema bibliotēku, skolu un Pučekalnes bibliotēku. Skaistkalnē un Lietuvā bibliotekāres organizē kopīgus literārus pasākumus, izstādes, bibliotekārā darba pieredzes apmaiņu starptautiskajā metodiskajā dienā «Draudzības tilts pāri Mēmelei», kas notiek Skaistkalnē.
Ārpus publicitātes gluži nepelnīti ir palikusi Vecumnieku pagasta Beibežu bibliotēkas vadītāja Gunta Spira. Viņas profesionalitāte un sava aroda misijas apziņa ir uzreiz pamanāma pat nejaušam ienācējam. Beibežu bibliotēkas lasītāju vidū ir daudz cilvēku, kuri iestādi apmeklē kopš 1970. gada, kad Gunta šeit sāka strādāt. Vismaz reizi mēnesī viņa bibliotēkā rīko koncertu vai tematisku pēcpusdienu, kā arī organizē iedzīvotāju kopīgus braucienus uz Rīgas teātru izrādēm. Ik vasaru Beibežu bibliotēkas lasītāji tiek aicināti ekskursijās pa Guntas izstrādātajiem maršrutiem Latvijā vai Lietuvā. Viens brauciens ir pensionāriem, bet otrs – lasīšanas veicināšanas programmas «Bērnu žūrija» dalībniekiem un citiem bibliotēkas apmeklētājiem.
Beibežos nav ne veikala, ne pasta, ne kādas citas iestādes – tikai bibliotēka kā vienīgā kultūras un sociālo saikņu veidošanas vieta. Sairstot lauku apdzīvoto centru infrastruktūrai, bibliotēku loma kļūst nenovērtējama. Līdzīgi notiek arī Valles pagasta Taurkalnē – mazā ciemā pie Jaunjelgavas novada robežas, kur vienīgā iestāde ir bibliotēka.
Pakalpojumu centrs
Beidzamo piecu gadu laikā Taurkalnes bibliotēkā, ko vada Brigita Čebotarova, ir notikušas gluži brīnumainas pārvērtības. Iestāde ir izremontēta un paplašināta, vienlaikus atjaunojot saietu zāli. Par ciematnieku dzīves kvalitātes uzlabošanu gādā Vecumnieku novada sociālais dienests. Bibliotēkas ēkā atrodas duša, veļas mazgātava, pēc grafika pieejami arī medicīniskie pakalpojumi. «Visi, kas izmanto jaunās iespējas, iet cauri bibliotēkai un, protams, te arī uzkavējas. Iedzīvotāju skaits Taurkalnē strauji samazinās, arī daudzi ilggadējie lasītāji jau aizgājuši mūžībā. Ciemā ir tikai desmit bērnu, galvenokārt viņi mācās Valles vidusskolā, mājās atgriežas vēlu vakarā. Bibliotēku viņi apmeklē vasarā, kad Taurkalnē ierodas arī atpūtnieku ģimenes un mazo lasītāju kļūst vairāk,» stāsta Brigita. Jaunajā zālē viņa taurkalniešiem organizē sarīkojumus. Visiecienītākā ir Ziemassvētku svinēšana bibliotēkā, ko parasti apmeklē vairāk nekā 40 ciematnieku.
Mainās klientu sastāvs
Umpārtes bibliotēka līdz 2016. gadam atradās brīvā režīma Vecumnieku cietuma teritorijā, apkalpojot gan vietējos iedzīvotājus, gan ieslodzītos. Cietumu likvidēja, un bibliotēkas turpmākā darbība īsti nebija skaidra, taču 2017. gadā Dāviņu pagasta Bruknas biedrība «Kalna svētību kopiena» cietuma saimniecību, zemi un būves pārņēma ilgtermiņa nomā un Umpārtē nodibināja sociālo centru. Vispirms tika nolemts bibliotēku pārvietot uz daudzdzīvokļu nama jaunām telpām. Biedrības nolīgtie meistari vasarā izremontēja bijušo noliktavu un drīz vien bibliotēku pārvietoja.
Vadītāja Inese Dātava stāsta: «Mums tagad ir mājīgas, daudz gaišākas un lielākas telpas. Pie sienas eksponētas brīnišķīgas mākslinieka Andreja Pauliņa gleznas. Tās no Bruknas muižas atveda priesteris Andrejs Mediņš. Pēc cietuma slēgšanas lasītāju skaits samazinājās, jo vairākums ieslodzīto bija Umpārtes bibliotēkas lietotāji. Taču uztraukumam nav pamata, jo ir redzams, ka bibliotēka nelielā ciema un apkārtnes iedzīvotājiem ir ļoti vajadzīga. Pie mums ierodas lasītāji arī no Ķeguma novada Birzgales pagasta. Bibliotēku sāk aktīvi apmeklēt jaunā sociālā centra iedzīvotāji, arī 92 gadus vecā, joprojām zinātkārā Vanda Pentjuša, kura ik nedēļu izlasa divus «Bauskas Dzīves» numurus un citus preses izdevumus.»
Izglīto nākamos lasītājus
Valles bibliotēka atrodas bērnudārza «Cielaviņa» ēkas korpusā. Arī Kurmenes bibliotēkai un vietējai pirmsskolas iestādei ir viens nams. Tas veicina abu iestāžu lielisku sadarbību, uzsver Kurmenes bibliotēkas vadītāja Gita Skadiņa. Viņa bibliotēkā bērniem rīko skaļās lasīšanas stundas un mākslas nodarbības, kurās mazie apmeklētāji cenšas atainot iemīļotu grāmatu saturu. Kurmenes un Valles pirmsskolas bērniem bibliotekāres uz lielā ekrāna rāda arī animācijas filmas, piedāvā dažādas attīstošas spēles, rīko zīmējumu un bilžu grāmatu izstādes. Kurmenes bibliotēkas bērnu nodarbību telpas iekārtošanā piedalījusies vietējā māksliniece Anna Grundmane. Viņa uzdāvināja apgleznotu tekstiliju.
Ar vietējo skolu audzēkņiem mērķtiecīgi sadarbojas arī Misas bibliotēkas vadītāja Sarmīte Šlikaite, Stelpes bibliotēkas vadītāja Rita Matuševa, Skaistkalnes bibliotekāres Daiga Jakuška un Inga Pavlovska, Vecumnieku bibliotekāres Mārīte Boša un Baiba Škrjaba.
Pētījumi un publikācijas
Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze visu brīvo laiku velta pētniecībai. Materiālus par Bārbeles pagasta vēsturi un ievērojamām personībām viņa meklē arhīvos, J. Misiņa bibliotēkā un specializētajās digitālajās vietnēs. Brigitas pētījumu materiāli ir iekļauti vairāku autoru monogrāfijās, viņa ir sniegusi informatīvu atbalstu arī televīzijas sižetu veidotājiem.
Bibliotekāre skaidro: «Šogad piedalos projektā «Dvēseļu putenis». Nosūtīju pētījumu par bārbeliešiem, kuri piedalījušies brīvības cīņās, sākot no Pirmā pasaules kara līdz Otrajai atmodai. Latvijas Zinātņu akadēmijā 24. janvārī notiks vides aizsardzības darbinieka Gunta Eniņa jaunās grāmatas «Koki mājas nepamet» atvēršana, kurā autors ir apkopojis stāstus par Latvijas dižkokiem un senču svētajiem kokiem. Grāmatā ir izmantoti arī mani materiāli par Bārbeles dižkokiem. Pagājušajā gadā organizēju dižliepas atbrīvošanas talku Bārbeles pagasta «Kauķos» – brīvības cīnītāja Jura Ziemeļa dzimtajās mājās. Talkā piedalījās bārbelieši, baušķenieki, dižkoku eksperts Guntis Eniņš.»
Pērn izdotajā grāmatā «Piemiņas vietu ceļvedis Rīgā un apkārtnē» ir iekļauta Brigitas Krauzes publikācija par novadnieku Juri Ziemeli. Pēc Bārbeles bibliotēkas iniciatīvas 2017. gadā jau trešo gadu notika «Bārbeles dienas», kuru galvenais notikums ir diž-audzes veidošana ciema centrā. Stādāmie kociņi tiek vesti no Bārbeles nozīmīgākajām kultūrvēsturiskajām vietām.
Šaurībā un puskrēslā
Neapskaužamā situācijā atrodas novada lielākā – Vecumnieku bibliotēka, kuras grāmatu krājums un lasītāju skaits jau sen ir pārsniedzis «apdzīvojamās platības» iespējas. Istabiņas šauras kā kabatas, plaukti līdz griestiem pilni ar grāmatām. Bez kāpnēm pie grāmatām vispār nav iespējams piekļūt, kur nu vēl bibliotēkā rīkot izstādes un tematiskus saietus! Par laimi, blakus atrodas Vecumnieku tautas nams, kura mazo zāli reizēm var izmantot bibliotēkas sarīkojumiem, bet tā nav izeja.
Cits pie cita saspiedušies arī interneta lietotāji. Pat nevar būt runa, ka apmeklētāji bibliotēkā varētu uzkavēties, lasot žurnālus vai grāmatas.
Salīdzinot ar novada pārējām bibliotēkām, Vecumniekos ir visnepiemērotākie bibliotekāru darba apstākļi un ļoti ierobežotas iespējas apmeklētājiem, lai gan grāmatu krājums ir iespaidīgs un finansējums no pašvaldības jaunu izdevumu iegādei – visai dāsns.
Kādus bibliotēku pakalpojumus izmantojat?
Baiba Margēviča, Taurkalnes iedzīvotāja:
– Gandrīz katru dienu bibliotēkā darbojos ar datoru, pārlūkoju darba piedāvājumus un meklēju informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē. Diemžēl darbu vēl nav izdevies atrast. Man ir pārdevējas kvalifikācija. Bieži lasu grāmatas un žurnālus. Arī mana mamma ir cītīga Taurkalnes bibliotēkas apmeklētāja.
Gina Viegliņa-Valliete, rakstniece:
– Valles bibliotēkā jau daudzus gadus izmantoju it visus pakalpojumus – datoru, internetu, apmeklēju tematiskos pasākumus, izstādes, kā arī lasu ļoti daudz grāmatu – īpaši mūsdienu latviešu autoru darbus, vienlaikus mācoties no tādām stila meistarēm kā Nora Ikstena. Neuztraucos, kad mājās sabojājas dators, jo zinu – grāmatas varēšu rakstīt bibliotēkā. Pašlaik turpinu savu jauno romānu «Nameja meita». Sižets vēsta par 13. –
14. gadsimta notikumiem Livonijā.
Vladimirs Devjatņikovs, Vecumnieku iedzīvotājs:
– Vecumnieku bibliotēkā, ko sāku apmeklēt nesen, darbojos ar datoru. Te ir daudz mierīgāk nekā mājās. Esmu nolēmis atsākt grāmatu lasīšanu, ar ko savulaik aizrāvos. Ziemas Olimpisko spēļu dienas pavadīšu mājās pie televizora, esmu aizrautīgs sporta cienītājs. Tikko Olimpiāde beigsies, atkal došos uz bibliotēku un tad izvēlēšos sev lasāmvielu ziemas vakariem.
Maiga Priedīte, kurzemniece:
– Mana pastāvīgā dzīvesvieta ir Talsu novada Stendē, bet jau sešus gadus Vecumniekos uzraugu mazbērnus. Ceļu uz vietējo bibliotēku atradu nekavējoties, jo grāmatas ir mana lielā kaislība. Šķiet, esmu izlasījusi Stendes, Laidzes un Talsu bibliotēkas visu krājumu. Pašlaik manā interešu lokā ir dzimtas ciltskoka pētījumi. Vecumnieku bibliotēkā visbiežāk izmantoju vietni raduraksti.lv un elektronisko datubāzi news.lv, kas ir pieejama tikai bibliotēkās un kurā ir apkopota pēc 1945. gada izdotā Latvijas periodika. Ņemu grāmatas lasīšanai mājās – galvenokārt novadpētniecības literatūru un vēsturiskos romānus.
Bibliotēkas atbalstītāja – Meierovica kundze
Valles bibliotēkas atbalstītāja jau daudzus gadus ir sabiedriskā darbiniece Ingrīda Meierovica – politiķa Gunāra Meierovica atraitne. Valles pagasts ir Ingrīdas senču dzimtā vieta. Viņa vairākas reizes gadā apmeklē kapsētu un svētku dievkalpojumus Valles luterāņu baznīcā un vienmēr atrod laiku, lai iegrieztos bibliotēkā. Savulaik Ingrīda Meierovica pati uzmeklēja Valles bibliotēkas vadītāju Ingūnu Kļaviņu un piedāvāja palīdzību. Tas notika laikā, kad jaunu grāmatu un preses izdevumu iegādei katastrofāli trūka naudas. Sadarbība joprojām turpinās. Katru gadu labvēle dāvina bibliotēkai jaunas, vērtīgas grāmatas un žurnāla «Mājas Viesis» abonementu.
Vecumnieku novada bibliotēkas
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
