Eiropas valstīs aptiekās bez receptes var nopirkt populārākos pretsāpju līdzekļus, vitamīnus, pārtikas piedevas, antiseptiskas ziedes un plāksterus.
Eiropas valstīs aptiekās bez receptes var nopirkt populārākos pretsāpju līdzekļus, vitamīnus, pārtikas piedevas, antiseptiskas ziedes un plāksterus. Aptuveni 85 procentus medikamentu Eiropas Savienībā (ES) pārdod tikai pret ārsta izrakstītām receptēm.
Draudīgās zāles – ārsta izrakstītas
Kādas zāles iekļaujamas recepšu medikamentu sarakstā, to diktē ES direktīva par zāļu klasifikāciju. Direktīvā teikts, ka medikamenti klasificējami kā recepšu zāles, ja:
l zāles lietojot atbilstoši ārsta norādījumiem vai zāļu lietošanas instrukcijai, bet bez ārsta uzraudzības, tās var radīt tiešas vai netiešas briesmas cilvēka veselībai,
l zāles tiek bieži un plaši lietotas neatbilstoši ārsta norādījumiem, tādējādi radot tiešus vai netiešus draudus cilvēka veselībai,
l zāles satur vielas, kuru aktivitātei vai blakusparādībām nepieciešama papildu izpēte,
l zāles paredzētas parentālai lietošanai (zāļu ievadīšana, apejot gremošanas traktu).
ES dalībvalstīm ir pienākums katru gadu atjaunot savus recepšu medikamentu sarakstus un par grozījumiem informēt pārējās dalībvalstis un Eiropas Komisiju Briselē.
Latvijas Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Juris Budulis norādīja, ka jaunākajā Latvijas likumdošanā ir iestrādātas ES normas par farmācijas produktu klasifikāciju, kā arī citas ES prasības, kuru ievērošana ir obligāta, lai Latvija kļūtu par ES dalībvalsti.
Pašārstēšanās Eiropā neizdosies
Pašam uz savu galvu zāles nopirkt un sevi ārstēt Eiropas valstīs gandrīz nav iespējams. Zviedrijā, piemēram, bez receptes pārdošanā ir tikai 9,7 procenti zāļu, Somijā un Dānijā – 14,2 procenti medikamentu. Savukārt Vācijā, Francijā un Šveicē apmēram 30 procentu zāļu var iegādāties bez receptes.
Saskaņā ar Latvijas Labklājības ministrijas (LM) Farmācijas departamenta datiem, Latvijas zāļu reģistrā 31 procents zāļu reģistrēts kā bezrecepšu, bet pārējie medikamenti reģistrēti kā recepšu zāles.
Pie mediķa – bez maksas
ES valstīs par apmeklējumu pie ārsta vai nu nav jāmaksā nekas, vai arī jāsedz puse no pacienta nodevas. Dānijā, piemēram, vizīti pie ārsta katram iedzīvotājam apmaksā valsts apdrošināšanas kompānija, kuru finansē pašvaldības. Vairākums dāņu ir apmierināti ar nacionālo veselības aprūpes sistēmu, tomēr diskusijas sabiedrībā ik pa brīdim uzvirmo. Dāņu prese prognozē, ka nākamajās parlamenta vēlēšanās, kas plānotas 2002. gadā, nacionālā veselības aprūpe būs viens no centrālajiem jautājumiem.
Zviedrijā jāsedz puse no pacienta nodevas, bet Francijā, Vācijā, Austrijā un Francijā, ja pacientam ir veselības apdrošināšanas polise, apmeklējums pie ārsta ir bez maksas.
Lielbritānijā bezmaksas medicīnas aprūpe, kuru nodrošina «The National Health Service» (NHS), darbojas kopš 1948. gada. Pacientiem nav jāmaksā par vizīti pie ārsta, profilaktiskām analīzēm un receptēm zāļu iegādei aptiekās. Teorētiski bez maksas ir arī zobārsta apmeklējums, tomēr gandrīz visi zobārsti izvēlējušies privātprakses un bezmaksas zobārstu NHS sistēmā neatrast.
Britu NHS lielākā problēma ir katastrofālais ģimenes ārstu trūkums. Lai nokļūtu uz vizīti pie ārsta, jāpierakstās vismaz trīs nedēļas uz priekšu.
Dažādi noteikumi
Katrā dalībvalstī darbojas sava medikamentu atmaksas sistēma. Francijā, piemēram, iedzīvotājiem, kuri apdrošinājuši veselību, tiek kompensēti 35 – 65 procenti no recepšu medikamentu cenas.
Grieķijā, kur medicīnas aprūpe ir bez maksas, pacientiem aptiekās jāmaksā 25 procenti no ārsta izrakstītās zāļu cenas. Savukārt Īrijā 1999. gadā ieviestie medikamentu izsniegšanas noteikumi paredz, ka maksimālā summa, kas par recepšu zālēm mēnesī katram iedzīvotājam jāmaksā, nedrīkst pārsniegt 53 eiro.
Lielbritānijā bērniem līdz 16 gadiem un pacientiem pēc 60 gadu vecuma zāles ir bez maksas. Bezmaksas medikamentus var saņemt arī sievietes grūtniecības laikā un gadu pēc dzemdībām.
