Dzelzs priekškars ir nojaukts, bet robežbarjeras paliek. Cik pārvaramas tās ir Eiropas darba meklētājam Latvijā?
Dzelzs priekškars ir nojaukts, bet robežbarjeras paliek. Cik pārvaramas tās ir Eiropas darba meklētājam Latvijā?
Pusotra tūkstoša viesstrādnieku
Kopš neatkarības atgūšanas viesstrādnieku skaits Latvijā katru gadu palielinās, pašlaik tas sasniedzis nepilnu pusotru tūkstoti – 1465. Tas ir maz, sastāda sešpadsmito daļu no viena procenta Latvijas iedzīvotāju. ES valstīs iebraucēju kopskaits svārstās no viena procenta līdz desmit procentiem – kā tas ir, piemēram, Vācijā.
Kā liecina Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) apkopotā informācija, Rīgā strādā apmēram 80 procentu no visiem ārvalstniekiem, kuri Latvijā apstiprinājuši darba izsaukumus. Latvijas rajonos pašlaik strādā no viena līdz 39 ārzemniekiem katrā, vienīgi Preiļos nav neviena.
Lielu daļu ārzemju firmu darbinieku nevar uzskatīt par darba meklētājiem tradicionālā izpratnē, jo daudzi no viņiem ir darba devēji vietējiem. Ģimenes locekļi – ārzemnieki – automātiski saņem darba atļauju.
Katrs sargā savu darba tirgu
ES imigrācijas politikā darba meklētājiem no trešajām valstīm noteikti trīs ierobežojumi:
1) darba atļauja tiek izsniegta tikai uz tām darbavietām, uz kurām nepretendē vietējais darbaspēks;
2) darba atļauju izsniedz uz noteiktu termiņu (piemēram, pierobežu strādniekiem, vadošajam personālam, sezonas strādniekiem);
3) atļauja jāsaņem pirms ierašanās valstī.
LR Ministru kabineta pieņemtajā «Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā» ir izvirzīti noteikumi personām, kuras plāno strādāt Latvijā. Darba devējs latviešu valodā raksta izsaukumu darbiniekam, pamatojoties uz noslēgto darba līgumu vai biznesa saistībām. Viesstrādniekam vietējā NVD jāiesniedz profesiju, specialitāti un kvalifikāciju apliecinoši dokumenti. Firmas īpašniekam – ārvalstniekam –, ja viņš pats grib vadīt savu uzņēmumu Latvijā, arī ir jāapstiprina darba izsaukums.
Darba izsaukums tiek apstiprināts tikai tad, ja darba devējs vietējā (rajona) NVD iestādē ir reģistrējis brīvo darba vietu vai speciālista vakanci un uz to mēneša laikā nav pieteicies neviens no vietējiem darba meklētājiem vai arī nav reģistrēts neviens bezdarbnieks ar atbilstošu kvalifikāciju. Tātad – tikai tad, ja nav vietējā darbaspēka, drīkst vervēt ārzemnieku. Šim pamatnoteikumam gan ir daži izņēmumi – skolotāji, zinātnieki, kultūras iestāžu vadītāji, sporta izlašu treneri, uzņēmumu vadītāji, ārvalstu eksperti.
Vērā ņemama barjera, kas uzņēmējam liek apsvērt viesstrādnieka lietderību, ir arī maksa par darba atļauju. Jo lielāks bezdarbs tajā reģionā, kurā ārzemniekam paredzēts strādāt, jo augstāka ir maksa.
Darbaspēka plūdus neprognozē
NVD ārzemju sakaru daļas vecākā inspektore Ilze Haberlinga neprognozē strauju darbaspēka pieplūdumu ne tuvākajā nākotnē, nedz arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Iebraukušo strādnieku skaits varētu palielināties uz tuvāko kaimiņu – igauņu, lietuviešu un poļu – rēķina, visticamāk, celtniecībā. Lietuvieši un poļi nāktu ar konkurētspējīgāku darbaspēku, bet igauņi – ar jaunām tehnoloģijām.
Vācija pērn izsludināja lielu «iesaukumu» informācijas tehnoloģiju speciālistiem – vajagot 20 tūkstoš datorspeciālistu, tos meklēja pat Indijā. Tomēr nebūt nav tik vienkārši atsaukties uz šo aicinājumu. Šogad no Latvijas uz Vāciju beidzot aizbraucis… pirmais programmētājs, un arī tikai tāpēc, ka pats aktīvi meklējis darbu un pats atradis firmu, kas viņu uzaicina. Latvijā strādā četri ārzemju programmētāji.
fakti
Latvijā reģistrējušies ārzemnieki, dažādu profesiju pārstāvji:
n 19 mūziķu,
n 39 cirka mākslinieki,
n 28 profesionāli sportisti,
n 83 pasniedzēji un lektori,
n 65 vidējās izglītības skolotāji,
n 26 datorspeciālisti,
n ir viens koka tehnologs, bērnu psihiatrs, agronoms, ministra padomnieks, baletmeistars, vērtspapīru un akciju starpnieks, būvdarbu ūdenslīdējs, kuģa motorists, skārda liecējs, mūzikas instrumentu izgatavotājs, urbšanas iekārtas operators.
