Pārdomas raisa 9. maijs – Eiropas diena. Tā sagadījās, ka aprīļa vidū mēroju garu ceļu cauri Polijai, Vācijai uz Holandi.
Pārdomas raisa 9. maijs – Eiropas diena. Tā sagadījās, ka aprīļa vidū mēroju garu ceļu cauri Polijai, Vācijai uz Holandi. Neba tas ir kāds jaunums, ka šajās valstīs pavasaris atnāk ātrāk, veģetācijas periods ir ilgāks un lauksaimniecībai apstākļi ievērojami labāki nekā mūszemītē Latvijā. Zemgales plašumos nupat dzeltenīgi sāk iekrāsoties ziemas rapšu lauki, bet Polijā un Vācijā tie jau ziedēja. Ne tikai šis košums priecēja acis, bet arī baltos ziedos saplaukušie ķiršu un plūmju dārzi. Pie mums tie vēl tikai pumpuros. Un tad bija jādomā, kāpēc visai Latvijai, stājoties ES, netika panākts lauksaimniecībai mazāk labvēlīga apvidus statuss. Tas būtu objektīvi salīdzinājumā ar veco dalībvalstu klimatiskajiem apstākļiem. Tad mūsu zemnieki saņemtu arī prāvākus ES maksājumus. Latvijas ierēdņiem, manuprāt, ir pietrūcis prasīguma un neatlaidības, lai panāktu šādu statusu.
Brauciena galamērķis bija Holandes galvaspilsēta Amsterdama un tās tuvākā apkārtne, arī slavenais Keukenhofas parks, kur katru pavasari skatāmas pavasara ziedu kompozīcijas. Nepārtrauktajā apmeklētāju straumē bija ļoti daudz sirmgalvju. Viņi tik mīļi un nesteidzīgi baudīja brīnišķīgo krāsu un formu dažādību. Pārlūkojot mūsu autobusa pasažierus, ievēroju, ka grupā atrodas tikai viens pensijas vecuma pāris. Kāds par to brīnums, jo Latvijā lielai daļai vecļaužu pensijas ir tik mazas, ka neizdodas atlicināt naudu ceļojumiem, jo gluži vienkārši jāiztur inflācijas spiediens. Pensiju palielinājums netiek līdzi cenu kāpumam. Kā vajadzētu mūsu puķu mīļotājām, īpaši lauku sievietēm, sagādāt šo vienreizējo dāvanu – ekskursiju uz Keukenhofu! Bet zinu, ka reti kurai šādu sapni izdosies piepildīt.
Atgriežoties mājās un ielūkojoties mūsu avīzes lappusēs, sajutu vēl lielāku disonansi. Īsi pirms došanās ceļojumā pa telefonu sarunājos ar kādu vecu vīru, kurš žēlojās, ka trīs dienas neesot ēdis, ka tuvojoties viņa pēdējā stunda. Sirmgalvis tiešām nebija kļūdījies, jo sēru paziņojumā izlasīju viņa vārdu. Tā pati Eiropa nosaka stingras labturības prasības dzīvniekiem, nonākot pat līdz absurdam. Vistu būriem, piemēram, lielajās novietnēs ir noteikti konkrēti parametri līdz pat centimetriem. Mūsu ekonomiskajā un sociālajā situācijā daudz svarīgāk būtu domāt par likteņa pabērniem, par cilvēkiem, kuri palikuši bez tuvinieku aprūpes, kuriem vajadzīgi īpaši apstākļi eksistencei. Pēc kāda cita redakcijā atskanējuša telefonzvana braucām skatīt, vai patiešām garīgi nevesels cilvēks mīt pagrabtelpās. Tā bija patiesība. Gadiem ilgi nav izdevies panākt, lai šai būtnei tiktu nodrošināta cilvēcīga eksistence. Eiropas modelējums ir visām dalībvalstīm tik līdzīgs, bet katra tā ir ar savu dažādību.
