Izcilajai latviešu literātei Aspazijai šodien, 16. martā, tiek svinēta 150 gadu jubileja.
Līdztekus dažādām kultūras aktivitātēm valsts akciju sabiedrība «Latvijas Pasts» (LP) rīko šai jubilejai veltītās aploksnes speciālo zīmogošanu.
LP pārstāve Eva Puriņa informē, ka speciālā zīmogošana notiks pasta centrā «Sakta» Rīgā. Aploksnes «Aspazijai 150» dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Tā laista klajā 1000 eksemplāru tirāžā. Uz aploksnes attēlots populārās literātes Aspazijas portrets, savukārt speciālajā zīmogā redzams dzejnieces autogrāfs.
Atgādinām lasītājiem izcilās dzejnieces Aspazijas dzīves gājumu:
Īstajā vārdā Elza Rozenberga, dzimusi 1865. gada 16. martā Zaļenieku pagasta «Daukšās» saimnieka ģimenē. Aspazija mācījās Zaļāsmuižas pagastskolā, Jelgavas Dorotejas meiteņu skolā un Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā, no kuras īsi pirms beigšanas izstājusies.
1886. gadā Aspazija apprecējās ar Miķeli Valteru, kas, kļuvis «Daukšu» īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku. Pēc tam Aspazija kopā ar vecākiem un tuviniekiem pārcēlās uz Jelgavu, kur strādāja dažādus darbus.
1893. gada oktobrī Aspazija sāka strādāt Rīgas Latviešu teātrī. Tur viņa iepazinās ar Raini (Jāni Pliekšānu), kas būtiski ietekmēja Aspazijas sabiedrisko uzskatu attīstību un pāriešanu jaunstrāvnieku pusē.
Pēc pāris gadiem viņa arvien aktīvāk sāka iesaistīties jaunstrāvnieku sabiedriskajā darbībā. 1897. gada martā Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā, uz turieni pārcēlās arī Aspazija. Drīz sākās jaunstrāvnieku aresti, apcietināja arī Raini. 1897. gada decembrī Aspazija ar Raini salaulājās.
1905. gada decembrī Aspazija kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastanjolā pie Lugāno. Latvijā viņi atgriezās 1920. gada aprīlī. Aspazija kopā ar Raini aktīvi iekļāvās sabiedrības politiskajās norisēs.
1920. gadā Aspaziju ievēlēja Satversmes sapulcē. Savās runās viņa uzsvēra demokrātijas un kultūras nozīmi valsts pastāvēšanā.
Literāro darbību Aspazija turpināja līdz mūža galam. Pēc Raiņa nāves piedalījusies viņa atstāto manuskriptu izdošanā. Apbalvota ar Atzinības krustu un Tēvzemes balvu.
Aspazija nomira 1943. gada 5. novembrī.
1996. gadā Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts viņas muzejs.
