Aspazijas literāro prēmiju 1990. gadā, sagaidot dzejnieces 125. dzimšanas dienu, nodibināja toreizējā padomju saimniecība «Zaļenieki». Pēc tās likvidēšanas prēmēšanu pārņēma Jelgavas rajona kultūras nodaļa, kas tagad kļuvusi par Jelgavas novada pašvaldības kultūras nodaļu. Prēmiju piešķir par dzejas un dramaturģijas darbiem, kuros atklāta sievietes radošā daudzveidība, cīņa par sievietes tiesībām, par darbiem literatūrzinātnē, pētot Aspazijas dzīvi un daiļradi, par Latvijas tēla popularizēšanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Šogad pēc piecu gadu pārtraukuma astoto reizi prēmija – 600 eiro – Aspazijas 150. jubilejas gadā pasniegta rakstniecei un tulkotājai Annai Velēdai Žīgurei. Viņa dzimusi 1948. gada 26. augustā, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere, mācījusies Tartu Universitātē, bijusi Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā.
Balva A. V. Žīgurei piešķirta par izcilu ieguldījumu Stērstu un Virzas dzimtas garīgā mantojuma apzināšanā un atspoguļošanā, par Latvijas tēla popularizēšanu ar grāmatām «Tomēr tik tuvu» un «Latvijas zeme un debesis», par ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Prēmija pasniegta svinīgā sarīkojumā Zaļenieku kultūras namā 14. martā. Tajā piedalījās Zaļenieku cilvēki, Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvji, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas darbinieces, Annas Žīgures talanta cienītāji un draugi no visas Latvijas. Prēmiju Annai Žīgurei pasniedza Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Somijā Anna Žīgure uzrakstīja grāmatu «Es stāstu par Latviju» somu valodā, kas tulkota igauniski un vēlāk latviski ar nosaukumu «Latvijas zeme un debesis». Grāmata «Marselīne» ir stāsts par rakstnieces vecmāmiņu Elzu Stērsti. Par Latvijas bēgļiem vēsta grāmatas «Viņi. Svešos pagalmos» un «Viņi. Ceļā».
Par Aspazijas prēmijas pirmo laureāti 1990. gadā kļuva literatūrzinātniece, Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades pētniece Saulcerīte Viese. Dzejniece Māra Zālīte to saņēma 1992. gadā, Māra Misiņa – 1995. gadā, Anna Rancāne – 2000. gadā, Anda Līce – 2005. gadā, Liliana Štauere 2010. gadā. Nākamo prēmiju plānots pasniegt 2020. gadā.
Jelgavas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša stāsta: «Aspazija ir pabijusi visur, bet ir mūsējā – viņas saknes ir Zaļenieku pagasta Daukšās, un to nekas nemainīs. Mums ir gods, ka tāda pasaules mēroga zvaigzne kā Aspazija ir mūsu novadniece. Jautājums, cik daudz un labi mēs Aspaziju atceramies, ko par viņu zinām. Kultūra ir gaistoša, bet literāra prēmija ieies vēsturē – tā ir gan Jelgavas novada, gan latviešu literatūras, kultūras un visas Latvijas vēsture.»
Sarīkojumu kuplināja vietējās skolas bērnu ansamblis un Zaļenieku kultūras nama sieviešu ansamblis, kā arī Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris ar fragmentiem no Aspazijas un Raiņa vēstuļu izrādes.
* Raksts pārpublicēts saīsināti no Austrālijas izdevuma «Latvietis» interneta vietnes laikraksts.com.
