Enerģijas resursu cenu nepārtraukto kāpumu rada ne tikai enerģētikas kompāniju bosu vēlme gūt lielāku peļņu, cilvēku skaita pieaugums uz planētas un tā saucamā globalizācija. Viens no galvenajiem iemesliem ir militarizācijas procesi – pasaules lielvaras atkal audzē muskuļus. Un par to maksā iedzīvotāji.
Eiropa kļuvusi par interesantu precedentu šajā jomā pasaules mērogā. Enerģētiskā atkarība no Krievijas Eiropas reģionu ir izveidojusi par teritoriju, kura pašlaik finansiāli atbalsta sev potenciāli naidīgas armijas modernizāciju un paplašināšanu. Tai skaitā arī Latvija.
Piemēram, NATO finansējumu veido visu dalībvalstu veiktās ikgadējās iemaksas, un vidēji gadā tas ir ap 2,3 miljardiem eiro, liecina militārā portāla sargs.lv informācija. Eiropas maksājums par gāzi Krievijai 2011. gadā bija vairāk nekā 33 miljardi eiro. Portālā bnn.lv varam uzzināt, ka Krievijas gāzes piegādātāja uzņēmuma «Gazprom» peļņa 2011. gadā bija vairāk nekā 19 miljardi eiro. Plašsaziņas līdzekļu informācija liecina, ka tieši 2011. gadā Krievija militāro izdevumu jomā pakāpās no septītās vietas pasaulē uz trešo. Iznāk, ka Krievijas armijai veltām ievērojami lielākas summas nekā NATO, kas aizstāv Eiropas valstis.
Idejas par «zaļo» enerģiju, energoefektivitāti un naftas resursu nomaiņu enerģijas jomā nav saistītas tikai ar rūpēm par vidi. Eiropai tas ir izdzīvošanas jautājums. Citādi iznāk – par drošību runājam, bet praksē atbalstām svešas valsts armiju.
Ar dažādiem energoefektivitātes pasākumiem lēnām mēģinām atbrīvoties no šīs atkarības. Vismaz teorijā. Ziņu grupas «Interfakss» informācija liecina, ka šogad, pat ar slēpto agresiju Ukrainā, gāzes eksports no Krievijas pieaudzis par 3,5 procentiem.
