Kādas mēs, sievietes, esam savā rajonā, valstī, Eiropā? Plašākā kontekstā iepazinu sieviešu centienus un problēmas maija nogalē notikušajā Latvijas un Zviedrijas organizācijas «Zonta» rīkotajā konferencē.
Kādas mēs, sievietes, esam savā rajonā, valstī, Eiropā? Plašākā kontekstā iepazinu sieviešu centienus un problēmas maija nogalē notikušajā Latvijas un Zviedrijas organizācijas “Zonta” rīkotajā konferencē. Centrālie dienaskārtības jautājumi bija – varmācība pret sievieti, kas ir globāls veselības jautājums, un cilvēktirdzniecība. Priekšlasījumi, diskusijas par sieviešu dzīvi, kā risināt problēmas, par tām runājot arī plašsaziņas līdzekļos.
Sievietes piekauj ne tikai Latvijā, bet arī daudz demokrātiskākajā un sociāli un ekonomiski attīstītākajā Skandināvijā. Stress, alkohols, dažādas atkarības, depresijas, arī naudas krīzes – tie ir iemesli un cēloņi.
Gribētos, lai katra sieviete pasaulē, vispirms, protams, Bauskā un rajonā, būtu izglītota, vesela, drošībā, brīva un ar ekonomiskiem resursiem nodrošināta līdzvērtīgi ar vīrieti. Ekonomiskā drošība dod arī neatkarību, brīvību un nodrošinājumu pret daudziem riskiem un nejaušībām. Šīs vīzijas piepildījumam nepieciešams savstarpējs atbalsts, palīdzība, sieviešu solidaritāte.
Daudzām joprojām trūkst uzdrīkstēšanās, lai sāktu dzīvot citādi. Bauskas rajonā šādām sievietēm ļoti palīdzējuši un palīdz aktīvo lauku sieviešu klubi. Deviņos pagastos tādi ir, bet visu sāka tieši lauku sieviešu klubs “Apvārsnis”. Mūsu rajons bija pirmais Latvijā, kas uzņēmējdarbības veicināšanai veidoja lauku sieviešu mikrokredīta grupas. Tādas Bauskas rajonā tagad ir piecas, tik daudz nav nevienā citā valsts rajonā. Iesaistot sievietes šajās grupās, protams, tiek veicināta viņu ekonomiskā drošība un neatkarība, celta pašapziņa. To visu stāstīju zviedrietēm konferencē, uzklausīju arī interesantus stāstus, kā darbojas citviet.
Tikai divi piemēri, it kā pavisam vienkārši. Anne pārcēlās dzīvot uz citu vietu, kur viss viņai bija svešs, nevienu nepazina. Tālab radās ideja – ielikt avīzē paziņojumu ar aicinājumu sanākt kopā sievietēm, lai iepazītos, diskutētu, palīdzētu. Tā sākās vietējā lauku ciemata sieviešu tikšanās un sadarbības un atbalsta “tīkla” darbība. Viņas nāk kopā pie katras mājās vai darbavietā, iepazīst cita citas biznesu, sniedz padomus un atbalstu, arī personiskajā dzīvē, ja vajadzīgs. Varbūt ienācēja kādā mūsu pagastā arī var rīkoties līdzīgi?
Žurnāliste Heli ir interesanta un stipra personība. Viņai nācies pārvarēt dažādus pārbaudījumus. Dzīvesbiedrs saslimis ar ļaundabīgu audzēju, bijis ilgi un īpaši kopjams, līdz aizgājis aizsaulē. Pēc visa izdzīvotā Heli uzrakstījusi grāmatu, kurā stāsta, kā ir, ja vīrs smagi slimo, sniedz arī padomus, kā kopjami šādi sirdzēji, kā izturēt to visu garīgi. Daudzām viņas pieredze var noderēt. Jāatbalsta sievietes dažādās situācijās, arī šādā, uzskata Heli.
***
Zontu konferencē Ludvīkā kāda runātāja savu ziņojumu beidza ar vārdiem: “Tām sievietēm, kuras neatbalsta cita citu, nepalīdz cita citai, būs vieta ellē.” Man tas šķita pārāk šerpi teikts. Un tomēr – palīdzēšana, šķiet, ielikta sievietes gēnos. Tikai vajag vairāk uzdrīkstēšanās, arī lai lūgtu palīdzību, kas nebūt nav kauna lieta.
