Latviešiem nekad nav trūcis padomdevēju un viedie ieteikumi bieži atraduši dzirdīgas ausis – gan 1940., gan 2000. gadā.
Latviešiem nekad nav trūcis padomdevēju un viedie ieteikumi bieži atraduši dzirdīgas ausis – gan 1940., gan 2000. gadā.
Agrāk Mežotnes pilskalns – latvju svētvieta – atradās Mežotnes pagastā, nevis Rundāles pagasta nomalē. Tad nebija ne tik daudz auto, ne telefonu, par epastu un mūsdienu komunikāciju iespējām pat nerunājot. Taču pagastmājā ar darbu galā tika tikai trīs cilvēki. Pagastam, tāpat kā pašlaik, bija jārūpējas gan par ceļiem, gan jāuztur skola, jāveic daudz citu mūsdienu pašvaldību funkciju, taču ar mazākiem resursiem. Tad pagastā kūsāja aktīva sabiedriski saimnieciskā dzīve visdažādākajās biedrībās, piemēram, krājaizdevu biedrība (dibināta 1889. gadā) u. c. Mazpulku vadītājam nebija jāiet ar izstieptu roku, lai atbalstītu čaklākos mazpulcēnus. Biedrības un apzinīgākie saimnieki pēc savas iniciatīvas atbalstīja jaunatni.
Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās J. Krūmiņam gribētos ieiet vēsturē kā lielajam reformatoram – 102 vai 33 pašvaldības, un nekādu citu runu.
Ne jau piketējošie zemnieki, ne pagastveči vainīgi, ka trūkst naudas medicīnai, bet gan tie nekrietneļi, kuri, atbalstot verdzisko («Nekaunīgie investori», «Dienas bizness», 05.06.2001.) un apkārtējai videi ārkārtīgi kaitīgo celulozes rūpnīcas celtniecības projektu, plāno ārzemju speciālistiem maksāt reizes desmit (!) lielākas algas nekā mūsu vietējiem «bauriem».
Tāpēc, necerot uz administratīvi teritoriālās reformas tēvu patiesu ieinteresētību savas tautas liktenī, piedāvāju no abiem izstrādātiem reformas variantiem izvēlēties mazāk sāpīgo mums – mirstīgajiem: Bauskas rajons – viena pašvaldība.
Pirmkārt, Bauskas pilsētai nebūs monopoltiesības izlemt, kas obligāti notiks, pievienojot tikai dažus apkārtējos pagastus.
Otrkārt, Saeima noteikti nemainīs pašvaldību vēlēšanu likumu un vēlēšanas notiks saskaņā ar partiju listēm, nevis teritoriālajiem apgabaliem, kas apriori (bez pieredzes) nodrošinātu lauku teritoriju taisnīgu pārstāvniecību pašvaldību vadības institūcijās, tad nomaļu lemtspējas vēl vairāk samazināsies.
Treškārt, piemēram, Rīgā iedzīvotāju skaits ir apmēram 500 reižu lielāks nekā Mežotnē, taču teritorijas ziņā tās atšķiras tikai dažas reizes. Pārvaldes organizācijā noteicošais ir gan iedzīvotāju skaits, gan teritorijas lielums. Par to liecina Krievijas nespēja pārvaldīt Tālos Austrumus no tās blīvi apdzīvotās Eiropas daļas.
Ceturtkārt, pilnīgi visas pazīmes vairāk nekā jebkad liecina, ka leiputrijā, ko sauc par Eiropas Savienību, mēs varbūt pat nenonāksim. Pēc vilšanās mums būs vieglāk visu atkal salikt savās vietās, atjaunojot vecās pašvaldības – pagastus.
A. PUNKA Mežotnē
