Ko darīt, ja kaimiņu dzīvoklī aiz sienas vai blakus mājā katru dienu izmisīgi raud bērns, ja klasē skolēns kļuvis drūms un nervozs? Tās ir pazīmes, ka tiek ciests pāridarījums. Sirds bieži sāp vairāk nekā miesa.
Ko darīt, ja kaimiņu dzīvoklī aiz sienas vai blakus mājā katru dienu izmisīgi raud bērns, ja klasē skolēns kļuvis drūms un nervozs? Tās ir pazīmes, ka tiek ciests pāridarījums. Sirds bieži sāp vairāk nekā miesa.
Uz jautājumiem, kā palīdzēt atbild INETA PIKŠE, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta Bērnu un ģimenes nodaļas vadītājas vietniece.
Kā rīkoties, uzzinot, ka bērns cieš no vardarbības?
– Situācijas var būt ļoti dažādas. Ja notiek kautiņš un cietis bērns, jāizsauc poli- cija. Ja cilvēks redz, ka bērnam ir, piemēram, nobrāzumi, tad nepieciešams meklēt mediķa palīdzību. Visgrūtāk reaģēt tajos gadījumos, kad nav skaidras pārliecības, vai bērns cietis no vardarbības vai viņa ārienē redzamas kādas rotaļas sekas. Ja vardarbība notikusi skolā līdzaudžu vidū, atbildība jāuzņemas skolotājiem, klases audzinātājam. Daudzās mācību iestādēs ir sociālais darbinieks vai psihologs, kam būtu jāiesaistās risinājuma meklēšanā. Vienmēr ar aizdomām var vērsties bāriņtiesā vai pagasttiesā, kura izpētīs situāciju ģimenē.
Kādi ir pašvaldību pienākumi pret vardarbībā cietušiem bērniem?
– No 1997. gada pašvaldībās darbojas bāriņtiesas/pagasttiesas. Sadarbībā ar sociālās palīdzības dienestiem vai darbiniekiem tiek pētīti iemesli un piedāvāti iespējamie risinājumi ģimenēm, kurās notikusi vardarbība. Ja vardarbības veicēji ir vecāki, tad bāriņtiesa/pagasttiesa ir institūcija, kas pārtrauc vecāku varu un šķir bērnu no ģimenes, vienlaikus nodrošinot bērnam iespēju saņemt nepieciešamos ārstniecības, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Kāda ir sociālā darbinieka loma sociālās rehabilitācijas programmā vardarbībā cietušiem bērniem?
– Sociālās palīdzības dienesta speciālists ir atbildīgs, lai bērnam tiktu sniegta palīdzība. Ir jāizlemj, kas cietušajam bērnam būtu labākais – 30 dienu rehabilitācija institūcijā, ko var saņemt rehabilitācijas slimnīcā «Krimulda», ģimenes aprūpes centrā «Bulduri», Sieviešu un bērnu krīžu centrā Talsos un centrā pret vardarbību «Dardedze». Ja gadījums nav tik smags, var palīdzēt psihologa vai psihoterapeita desmit konsultācijas.
Cik lielā mērā nolaidība, nevērība pret bērnu ir saistīta ar to, ka ģimenei trūkst iztikas līdzekļu?
– Tas var būt viens no riskiem. Ja cilvēks nespēj pat pabarot savu atvasi, pieaugušais bieži pats jūtas depresīvs. Nolaidība pret bērnu ir nerūpēšanās par viņa veselību, uzturu, skolas gaitām. Nolaidību nevar vērtēt pēc materiālās situācijas. Arī vecāki, kuri ir ļoti aizņemti darbā, nespēj izsekot, kas ar viņu bērnu notiek. Labi situētās ģimenēs ir visgrūtāk atklāt vardarbību, jo ārējās pazīmes liecina, ka viss ir kārtībā.
Kur bērnam pašam meklēt palīdzību?
– Televīzijā reizēm redzamas reklāmas, kas informē bērnus, kur zvanīt, ja pret viņiem vērsta vardarbība. Vienmēr būs kāds, kas tālruņa numuru iegaumēs. Informācijai jābūt arī sociālajos dienestos, skolās. Svarīgākais, lai bērnam ir kāds, kam uzticēties.
