Āfrikas cūku mēris (ĀCM) no austrumiem izplatās Latvijā, šķērsos Eiropu un nonāks līdz pat Atlantijas okeānam. Tādu ainu iezīmē atbildīgo dienestu pārstāvji.
Bauskas novada domē vakar, 26. augustā, notika Civilās aizsardzības komisijas sēde. Piedalījās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis un viņa vietniece, valsts vecākā veterinārā inspektore Ineta Kupča. Speciālistu galvenais vēstījums bija lakonisks – cūku mēris tuvojas no austrumiem, tikai laika jautājums, kad tas šķērsos Latviju un tālāk Eiropu līdz pat Atlantijas okeānam. Krievijā vīruss izplatījās ar vidējo ātrumu trīs kilometri dienā, pie mums tas notiek gausāk.
Pļaviņu un Jēkabpils novadā
PVD mājaslapā ir karte ar aktuāliem datiem. Tajā ārkārtas situācijas teritorija dienvidrietumos robežojas ar Viesītes, Jaunjelgavas, Kokneses, daļu no Ogres novada. Pašlaik mums vistuvākās mežacūku karantīnas skartās teritorijas ir Pļaviņu un Jēkabpils novadā. Otrdienas, 26. augusta, pēcpusdienā notika PVD darba sapulce, pēc kuras, iespējams, ĀCM ierobežojumu teritorijās iespējamas izmaiņas.
Sanāksmē Bauskā I. Kupča norādīja, ka novadā ir liels cūku blīvums, jo te atrodas trīs lielfermas. Tajās patlaban tiek ievēroti maksimālie biodrošības pasākumi. Galvenā uzmanība jāpievērš mazajām saimniecībām, jo slimības riskam visvairāk ir pakļautas tieši tās. Galvenais, kas jāizdara visdrīzākajā laikā, ir dzīvnieku reģistrācija. Maksimāli jāierobežo svešu cilvēku iekļūšana kūtī. Nākot no sēņošanas, ogošanas vai medībām, kūtī nedrīkst iet ar tām pašām drēbēm un apaviem.
Kontrolēs visā valstī
Obligātie biodrošības pasākumi mūsu novados pagaidām nav ieviesti. Taču tos pēc 31. oktobra paredzēts noteikt visā valstī, tostarp ārpus infekcijas zonas. Bauskas novada pagastos, iedzīvotāju pulcēšanās vietās, bibliotēkās, skolās izplatīs informatīvos plakātus. Tiem pievienos skaidrojumu ar aktuālo informāciju, norādījumus, kā rīkoties, piemēram, atrodot meža dzīvnieka līķi.
Sprieda par darbiem, kādi būs jāveic, ja novadā konstatēs ar ĀCM inficētus dzīvniekus. Atbildīgajām institūcijām jābūt gatavām rīkoties, organizējot dzīvnieku dedzināšanu. Skaidroja, kā vajadzēs rīkoties policijas, glābšanas dienestu darbiniekiem.
Jāsakārto saimniecības
Komisijas sēdē īpaši tika uzrunāti mednieki, viņu atbildība par slimības neizplatību. Novada domes izpilddirektors Jānis Kalinka norādīja, ka tiek plānota mednieku kolektīvu sanāksme, kurā spriedīs par situāciju, kā arī uzklausīs PVD pārstāvjus par analīžu nodošanas kārtību.
«Izvērtējot notiekošo, varam ziņot par pašreizējo situāciju un prognozēt ĀCM izplatību nākotnē, vienlaikus neradot paniku.
Šie izteikumi nav jāuztver kā signāls uzreiz izkaut visas cūkas piemājas saimniecībās. Ir jāsakārto saimniecība, jādisciplinē sevi ievērot elementāras tīrības un drošības prasības. Galvenais ir preventīvais darbs, lai slimība radītu iespējami mazākus zaudējumus nozarei,» tā «Bauskas Dzīvei» norādīja J. Grosbārdis. Viņš īpaši aicināja mazo ganāmpulku turētājus pret šo slimību izturēties ļoti nopietni.
Līdzīga sanāksme pagājušajā nedēļā notika Vecumnieku novadā. Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Māris Plēsnieks ziņo, ka tajā arī spriests par preventīvo darbu, lai ierobežotu slimības iespējamo izplatību.
SVARĪGI
PVD ĀCM «karstais telefons» – 20260400 – katru dienu no plkst. 8 līdz 21.
Dzīvnieki jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē. Bauskā to var veikt Uzvaras ielā 3 trešdienās no plkst. 9 līdz 16.
Kompensāciju varēs saņemt tikai tad, ja novietne un cūkas būs reģistrētas LDC datubāzē līdz 31. augustam.
Lai nepakļautu riskam cūku novietni, jāievēro biodrošības pasākumi:
Cūkas jātur slēgtās novietnēs. Ja nepieciešams, tās jānožogo, lai nepieļautu mājdzīvnieku saskari ar savvaļas vai klaiņojošiem dzīvniekiem. Cūkas nedrīkst turēt āra aplokos.
Cūku novietnes regulāri jātīra, jādezinficē, tajās nedrīkst būt grauzēji un insekti. Par nepieciešamo pasākumu nodrošināšanu, dezinfekcijas līdzekļu iegādi un grauzēju iznīcināšanu atbild cūku turētājs.
Kūtsmēsli jāsavāc un jāuzglabā vietās, no kurām tie nenoplūst apkārtējā vidē.
Nedrīkst pieļaut nepiederošu personu, klaiņojošu un savvaļas dzīvnieku piekļuvi dzīvnieku turēšanas vietai.
Novietnē līdz minimumam jāsamazina apmeklētāju skaits, jāveic to reģistrācija. Gadījumos, kad apmeklētāji tiek ielaisti, tie jānodrošina ar vienreizējās lietošanas aizsargapģērbu un aizsargapaviem.
