Esmu regulārs sabiedriskā transporta izmantotājs – uz Rīgu un atpakaļ ar maršruta autobusiem braucu vismaz divas reizes nedēļā, bet katru reizi novēroju vienu parādību, kas ir šajā «Covid-19» laikā aktuāls, – kakla, vairogdziedzera sildīšana, izmantojot sejas masku. Nenoliegšu – esmu diezgan sašutis, ka laikā, kad sejas maskas, īpaši sabiedriskajā transportā, varētu kaut mazliet pasargāt no lipīgā vīrusa, daļa sabiedrības šos noteikumus vienkārši «uzmet».
Pirms kāpšanas laukā savā autobusu pieturā veicu nelielu statistisku aprēķinu, skaitot tos cilvēkus, kuriem sejas aizsargmasku nav. No kopumā 18 braucējiem pie Codes pieturas vien tikai deviņiem bija pilnībā uzliktas sejas aizsargmaskas. Vecuma atšķirības nav – pēc maniem novērojumiem maskas pareizi nenēsā ne liela daļa jauniešu, ne senioru. Arī man ir brīži, kad sejas maska no deguna ir noslīdējusi un tā vien gribas to arī atstāt, bet saprotu, ka maskai jābūt kārtībā. Zinu, ka maskas sabiedriskajā transportā ir grūti izturēt, vēl grūtāk tas ir saulainā dienā, kad gaiss ir uzsilis un tā vien gribas saņemt svaiga gaisa malku… Bet, ko darīt, ja redzu jaunieti, kurš tikko autobusā ir iekāpis, apsēžas man aizmugurē un masku uzreiz norauj?
Līdzīgi ir ar autobusu šoferiem – es pat pieļautu masku nevilkšanu šoferim brauciena laikā, jo viņam ir jāskatās uz ceļu un lodziņu pie sāniem atvērt viņš var, bet, ja šoferis, uzņemot pasažierus, tirgojot viņiem biļetes un kontaktējoties, masku tur tikai uz mutes vai uz kakla!? Par kādu atbildību tad runāt?
Manuprāt, beidzot būtu jāsaprot, ka pandēmijas apkarošanā atbildīga ir ne tikai valdība un tās izstrādātie ierobežojumi, bet arī sabiedrība, mēs katrs, kam ar visām varītēm būtu jāierobežo kontakti, pareizi jānēsā sejas maskas un jāietur distance.
