Galvenā atbildība par bērna dzīves apstākļiem jāuzņemas vecākiem vai tam, kurš dzīvo kopā ar bērnu.
Galvenā atbildība par bērna dzīves apstākļiem jāuzņemas vecākiem vai tam, kurš dzīvo kopā ar bērnu.
Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību daļā par vecāku varu sacīts, ka vecākiem samērā ar savu mantisko un sabiedrisko stāvokli jārūpējas par bērnu dzīvību, veselību, labklājību. Viņi jākopj, jāskolo, jāaudzina. Latvijā maksātais valsts pabalsts ģimenēm ar bērniem ir neliels – atbilstošs valsts ekonomiskajām iespējām. Taču arī vecāki savus likumā noteiktos pienākumus pret bērniem var izpildīt tikai atbilstoši savām ekonomiskajām iespējām. Tā pati niecīgā bērnu nauda dažā kuplākā ģimenē ir vienīgā, par ko nopirkt maizi. Vārdi «atbildība» un «mīlestība» kļūst par netveramiem simboliem, ko ikdiena atsakās pazīt.
Strīdus ābols – nauda
To apliecināja Bauskas bāriņtiesas sēdē 4. aprīlī izskatītās lietas. Bāriņtiesas locekle bērnudārza audzinātāja Sandra Vīksniņa vērtēja, ka šī sēde pat neesot bijusi no smagākajām. Daudz drūmāks noskaņojums viņai esot pēc ģimeņu dzīves apstākļu apsekošanas mājās. Vissmagāk risināmie esot tie jautājumi, kas saistīti ar naudu, par to strīdoties un lamājoties daudz vairāk nekā par bērniem.
Tomēr jāatgādina, ka bāriņtiesa ir tā instance, kas nevienu nesoda un nenosoda, drīzāk palīdz sakārtot faktiskās un juridiskās attiecības, ievērojot bērna intereses. Nav mazums gadījumu, kad vecvecāki audzina mazbērnus, uztur viņus, laiž skolā no tās pašas nelielās pensijas. Bāriņtiesa šādām ģimenēm var palīdzēt, nolemjot, ka nevis pasaulē aizklīdušajai mātei, bet gan vecmāmuļai, kura faktiski uztur bērnu, ir tiesības saņemt ikmēneša valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem. Arī šāds gadījums tika izspriests 4. aprīļa sēdē.
Atsakās no tēva uzvārda
Vecāku vara tika pārtraukta tēvam, kurš savu 11 gadu veco dēlu redzējis tikai dažas reizes. Zēnu audzinot kaimiņu rajonā dzīvojošie mirušās sievas radinieki. Viņi uzņēmušies atbildību, kad puikam bijuši trīs gadi un tēvam piespriests cietumsods. Tagad tas izciests, vīrietis sameklējis darbu, bet apmeties pie mātes pensionāres viņas vienistabas dzīvoklī. Abi dzīvo vienā istabā, tajā atrodas tikai divas guļamvietas, vecs televizors. Sarunā bāriņtiesā tēvs atzina, ka nejūt interesi par zēnu, naudu viņa uzturam nav devis, turklāt sievas radinieki pret viņu izturoties naidīgi. Ar bāriņtiesas lēmumu viņš pat bija apmierināts, nu kas viņam tāds puika, gan izaugs, kā citi ir izauguši…
Pienāk laiks, kad bērni sāk vērtēt savu vecāku rīcību. 16 gadu vecumā, lai saņemtu pasi, divas meitas izlēmušas atteikties no tēva uzvārda, kas reģistrēts dzimšanas apliecībā, un pieņemt mātes uzvārdu. Bāriņtiesā meitenes klusi, bet noteikti izteica savu attieksmi – ja tēvs ģimeni pametis, par bērniem nav interesējies un gādājis, arī viņa uzvārds nav vajadzīgs. Bāriņtiesa lemj arī šādus jautājumus, un šoreiz iebildumu nebija. Vienīgi jāatceras, ka, mainot uzvārdu, jāmaina visi dokumenti, kas tobrīd ir izdoti bērnam. Tas var būt saistīts gan ar īpašumu piederību, gan ar privatizācijas sertifikātu grāmatiņu.
Par meitu prasa… 500 latu
Īpašas pieminēšanas vērts ir gadījums, kas nesen izskatīts vienā no rajona bāriņtiesām. Audžutēvs vēlējies adoptēt savas sievas meitu, ko audzinājis no mazotnes. Jaunietei drīz būs 18 gadu, un arī viņa vēlas sakārtot attiecības ar cilvēku, kurš bijis tēva vietā. Kamēr viņa nav pilngadīga, adopcijas veikšanai nepieciešama īstā tēva piekrišana. Viņš to nav liedzis, piebilstot, ka atteiksies no tiesībām uz meitu, ja par to tikšot samaksāts 500 latu. Par laimi, «tirgošanās» nenotika, jo līdz dienai, kad lietu skatīja bāriņtiesa, meitene jau bija nosvinējusi 18. dzimšanas dienu.
