Plūdoņa namiņā līdzās Bauskas 1. vidusskolai 15. februārī bija pulcējušies šīs skolas absolventi, kādreizējie nacionālās pretošanās grupas dalībnieki.
Plūdoņa namiņā līdzās Bauskas 1. vidusskolai 15. februārī bija pulcējušies šīs skolas absolventi, kādreizējie nacionālās pretošanās grupas dalībnieki.
Aizdedzot sveces, viņi pieminēja savu skolasbiedru Gunāru Zemtauti, kuram todien būtu dzimšanas diena.
Skolotāja Vija Cerusa sarīkojumā bija iesaistījusi meiteņu ansambli, vecāko klašu puiši runāja dzeju. Uzklausot daudzpieredzējušo baušķenieku atmiņas, jaunieši varēja vien nojaust Mātes Latvijas tēlu, ko no savas jaunības, cauri soda nometņu šausmām, skaidru un tīru saglabājuši toreizējie pretošanās grupas jaunieši.
Bauskas 1. vidusskolas skolēni un absolventi nacionālās pretošanās grupu bija izveidojuši laikā no 1948. līdz 1950. gadam. Šie jaunieši skolas gaitas bija sākuši Latvijas laikā, pieredzējuši krievu armijas ienākšanu. Viņi nespēja aizmirst draugu, radu un paziņu izsūtīšanu uz Sibīriju. Pusaudža gadiem rūdījumu deva karš. Jaunie ļaudis pulcējās, lai izzinātu Latvijas patieso vēsturi, mācīja to citiem un izplatīja lapiņas, protestējot pret padomju uzspiesto varu.
Slepenībā briedušās akcijas dalībnieki tika atklāti. 1950. gada 22. jūnijā, kad vidusskolā notika izlaidums, viņus arestēja un vēlāk notiesāja, piespriežot 25 gadus Sibīrijas lēģeros.
Zemtautu ģimenes māte daudzus gadus nezināja, kur atrodas abi viņas dēli. Jānis no ieslodzījuma atgriezās, bet Gunāra nošaušanas datumu izdevās noskaidrot tikai tad, kad vecāki jau bija aizsaulē. Piemiņas sarīkojumā Jānis Zemtautis stāstīja par brāli, rādot brīnumainā kārtā saglabātas apliecības, piezīmju grāmatiņas, kurās lasāmi Gunāra skolas laikā veiktie ieraksti.
Piemiņas brīdī bija klāt Bauskas 1. vidusskolas direktore Anta Rudzīte. Viņa sacīja, ka lepojas ar skolu, kura spējusi izaudzināt garīgi tik stiprus, Latvijai uzticamus cilvēkus.
