Pagājušā gadsimta 1918. gada beigās, kad piepildījās latviešu gadu simtu sapnis un nodibinājās Latvijas valsts, no kara laikā izklīdinātās un izvārdzinās tautas bija palicis tikai nedaudz cilvēku, kas ticēja brīvai un neatkarīgai Latvijai.
Pagājušā gadsimta 1918. gada beigās, kad piepildījās latviešu gadu simtu sapnis un nodibinājās Latvijas valsts, no kara laikā izklīdinātās un izvārdzinās tautas bija palicis tikai nedaudz cilvēku, kas ticēja brīvai un neatkarīgai Latvijai. Maz bija arī to, kas par savas zemes brīvību būtu gatavi likt galvu ķīlā.
Agrā janvāra rītā pie Daugavas tilta jaunieceltais Latvijas bruņoto spēku komandieris Oskars Kalpaks nostādīja savus padotos, lai sekotu valdībai uz Jelgavu, jo sarkanie iebrucēji jau bija Rīgas austrumu daļā. Pārskaitot savu sekotāju rindu, Kalpaks pārliecinājās, ka tajā ir tikai pāris simt vīru. «Maz gan jūsu palicis, pavisam maz,» noteica Kalpaks un nostājās ierindas priekšgalā. Tad pulkvedis sāka savu leģendāro gājienu līdz Ventai.
Pulkveža ierindā bija jauni virsnieki no strēlniekiem, Rīgas studenti un vēl daži patrioti, ietērpti kā nu kurais un bruņojušies ar pašu salasītām šautenēm. Bet visiem pie cepurēm mirdzēja latviešu karavīru simbols «saulīte». Viņus visus vienoja ticība Latvijai, ticība savai valdībai un pulkvedim Oskaram Kalpakam.
Tuvojoties Ventai, Kalpaka vīru pulks jau pārsniedza pusotru tūkstoti. Marta pirmajās dienās no Ventas krastiem turpinājās Latvijas atbrīvošanas gājiens. Bet 6. martā pie «Airītēm» notika nelaime, jo pārskatīšanās dēļ kaujā ar kādu Landesvēra vienību krita Kalpaks un vēl daži virsnieki. Latvijas bruņotie spēki bija zaudējuši savu komandieri, bet nebija atmetuši ticību brīvai Latvijai.
Izvadot Oskaru Kalpaku, prāvs ļaužu pulks atsegtām galvām stāvēja ielas malās, pa kuru virzījās sēru gājiens uz Liepājas kapiem. Nepilnos trīs mēnešos pulkvedis bija ieguvis tautas uzticību un iemācījis tai ticēt sev. Kalpaka ticības spēks stiprināja mūsu tautu gan baltās, gan nebaltās dienās. Mēs nedrīkstam aizmirst savu pirmo – Latvijas brīvvalsts armijas – virspavēlnieku. Viņu atceroties, mēs godbijībā noliecam galvas.
Daugavas Vanagu Latvijā (DVL) Ceraukstes nodaļa kopā ar Ceraukstes pagasta padomi un Griķu pamatskolu organizē Oskara Kalpaka atceres pasākumu 19. martā plkst. 14 Ceraukstes tautas namā.