Brunavas pagastā, ceļa Grenctāle–Kukuči malā, starp ābelēm ieslēpusies, top jauna māja. Nezinātāji to aplūko, priecādamies par rosību laukos. Taču tikai «Tiltiņu» mājas saimniekiem un tuvējiem kaimiņiem zināms atjaunotās sētas patiesais liktenis.
«Miltiņi» noslaucīti
Nelielajā lauku viensētā saimnieko Lūcija Baleiša un Jānis Kārkliņš. Divi sparīgi pensijas vecuma ļaudis, kuriem dienu un darba ritms joprojām kā jaunības gados. Celšanās līdz ar saulīti, gotiņas izslaukšana, lielās trušu saimes apkopšana, darbi dārzā, pļavā, pagalmā un jaunbūvē.
«Tiltiņos» viņi ievācās uz dzīvi pirms 60 gadiem. Par mājas nosaukuma izcelsmi saimniekam ir savi pieņēmumi, dokumentālu apliecinājumu tiem nav. Nepilna kilometra attālumā cauri laukiem izvijas Ceraukstes upīte. Iespējams, tilts pār to rosinājis mājas nosaukuma izvēli. Netālu bijuši «Miltiņi», kurus laikazobs noslaucījis no zemes virsas. Varbūt mājām vārdus dodot, kāds gribējis ar šo līdzību paspēlēties.
Spēka gados Lūcija darbdienas vadīja tuvējās fermās, vakarpusē laiku vajadzēja atlicināt pašu kūts lopiņiem. Enerģija un čaklums saimniecē nav zudis joprojām.
«Es jau viņai saku, lai ar govīm vairs nekrāmējas, taču viņa neliekas mierā. Kas tā būšot par lauku māju bez sava piena, sviesta?! Taisnība jau ir. Tāpat kā ar puķēm. Redziet, kas par garām ziedu rindām pāri visam pagalmam! Rudenī tās visas jārok laukā, bet man viņa to neuztic, pati visu izdara. Kad visus darbus padara, vakarā vairs ne spēka televizoram, ne kādai avīzei, bet tas labi, ka viņa man tāda čakla. Ja mēs slinkotu, tad jaunajā mājā saimniekot varbūt nemaz nesanāktu,» ar sirsnīgu ironiju Jānis raksturo savu saimnieci.
Noposta uguns
«Tiltiņu» veco koka māju pērnā gada pavasarī aprija uguns. Dienas laikā pāris stundās palika vien dūmenis, plīts vieta un pamati. Gādīgie tuvākie un tālākie kaimiņi – Rasma Buša, Rudīte Čakāne, Āris Skrumulis, Sandra Bleive un daudzi citi – steidza palīdzēt, piedāvājot naktsmājas, atvedot pamatlietas dzīves turpināšanai.
Pašvaldība solīja gādāt kādu stūrīti daudzdzīvokļu mājās, bet «Tiltiņu» saimnieki no tā atteicās. «Kur mēs dzīvoklī govi liktu?!» šim argumentam pretī neviens nespēja stāties.
Sākās mājas atjaunošana, kas rit pašu ģimenes spēkiem. Mazdēls Laimonis uzteic vecvecāku atbildības izjūtu, māju ilgus gadus regulāri apdrošinot. Saņemtā kompensācija ļāva sākt darbus.
Jaunas ērtības
Taču tikšana pie apdrošināšanas naudas nebija nemaz tik viegla. «Ja kāds domā, ka nākamajā dienā pēc nelaimes varējām saņemt visu paredzēto summu un sākt būvniecību, tad viņš ļoti maldās. Bija jāuztaisa jaunās mājas projekts, jāuzrāda katrs paveiktais darbs, un tikai tad mums samaksāja. Paralēli kārtojām dokumentus, būvējām māju un pa mazumiņam saņēmām naudu,» sarežģīto «Tiltiņu» atjaunošanas gaitu ieskicē Laimonis.
Jaunās mājas būve rit galvenokārt pašu spēkiem, ieguldot arī iekrājumus. Reklāmās daudzināto būvfirmu pakalpojumi lauku ļaudīm nav pa kabatai. Jaunajos «Tiltiņos» būs apsildāmās grīdas, ūdensvads un kanalizācija, plaša virtuve, sildmūrītis, citas laukos noderīgas ērtības.
«Mēs tikai priecājamies par būvniecību, cik varam – pieliekam savu roku un prātu. Pēc tam to visu baudīs mazbērni un mazmazbērni,» ilgu mūžu jaunajai mājai novēl saimnieks Jānis.
