Māris Paiders – SIA «Šlokenbeka» direktors, dzimis rīdzinieks, lielāko daļu dzīves pavadījis Tukuma rajona Smārdes pagasta Milzkalnē, kur dzīvo 400 iedzīvotāju.
Māris Paiders – SIA «Šlokenbeka» direktors, dzimis rīdzinieks, lielāko daļu dzīves pavadījis Tukuma rajona Smārdes pagasta Milzkalnē, kur dzīvo 400 iedzīvotāju.
«Šlokenbeka» ir ģenerāluzņēmējs Bauskas centra ielu remonta un rekonstrukcijas darbos 2001. gada vasarā. Māris Paiders teic, ka esot ceļinieks no bērna kājas, jo arī viņa tēvs bijis ceļu būves inženieris. Šajā profesijā viņš strādā jau 26. gadu, absolvējis toreizējo Rīgas Politehnisko institūtu.
Māra Paidera sieva Gunita ir Milzkalnes pamatskolas skolotāja. Šogad nosvinētas sudrabkāzas. Meitas Ruta un Ilze studē.
Iespēju īstenot projektu Bauskā Māris Paiders uzskata par skaistu un nozīmīgu atgriešanos, jo nevis sapņos, bet gan bērnībā viņš Bauskā dzīvojis vairākus ga- dus.
Bauskā pagājuši vairāki jūsu bērnības gadi. Cik nozīmīgas ir šīs atmiņas? Kādi cilvēki palikuši prātā?
– Bauskā, otrpus Mēmelei, ceļu daļā mūsu ģimene dzīvoja no 1959. līdz 1962. gadam. Tad arī sākās mana apzinīgā cilvēka dzīve, laiks, ko atceros. Mans tēvs bija ceļu inženieris un tika ik pa laikam pārcelts darbā uz citu pilsētu. Vecākiem esam trīs dēli, un katrs no mums dzimis citā Latvijas vietā.
Bauskā gūti pirmie draugi – Gundars, Jānis un citi, ar kuriem esmu pazīstams joprojām. Bauskā sāku iet skolā, tur strādāja mana mamma. Vidusskolas direktore bija Anta Rudzīte, kuru es joprojām apbrīnoju. Skolā valdīja disciplīna, bērniem mācīja pieklājību, un tas notika nepiespiesti. Saikni ar Rudzīšu ģimeni neesmu zaudējis, viņi bija vedēji manās kāzās.
Bauskā mūsu dzīvoklis atradās virs ceļu daļas kantora. Kad tētis devās garākos komandējumos un mamma bija darbā, mūs ar brāli atstāja jaunās darbinieces Ārijas pieskatīšanā. Tagad Ārija Gaile ir Bauskas Domes priekšsēdētāja, ar kuru man vienmēr ir prieks sastapties.
Lai saņemtu šo darbu ielu rekonstrukcijā Bauskā, jūsu vadītais uzņēmums konkursā piedalījās trīs reizes. Kāpēc?
– Bija kārdinājums tikt pie šāda darba. Šis ir viens no lielākajiem un sarežģītākajiem projektiem, ko līdz šim nācies īstenot. Pilsēta vienlaikus vairākās vietās tiek rakta, un sešos mēnešos visam jābūt gatavam. Šāds darbs ceļ katra uzņēmuma prestižu. Arī tāpēc tas ir svarīgi.
Bauska man ir mīļa pilsēta, un vienmēr esmu gribējis tās labā izdarīt kaut ko nozīmīgu. Varu salīdzināt, piemēram, kā pārveidojies, cik skaists kļuvis Tukums, kas agrāk bija dzelzceļa stacijas nožēlojama piedeva. Bauskā pārmaiņu maz, pilsēta izskatās noputējusi un nogurusi.
Vai uzskatāt, ka ielu pārbūve veicinās pilsētas attīstību?
– Priecājos, ka brauktuves un ietves būs sakārtotas, bet pagaidām tas palīdzēs tikai ātrāk izbraukt pilsētai cauri. Ir pārāk maz iemeslu, lai šeit apstātos, ja pēc 68 kilometriem ir Rīga. Lūk, šie iemesli pilsētas vadībai būtu mērķtiecīgi jāizvērtē, jāattīsta uzņēmējdarbība, apkalpošanas, izklaides bizness. Šovasar biju Bauskas Kantrimūzikas festivālā, nu lieliski, cilvēki bija priecīgi. Jādara viss, lai šis pasākums ar uzņēmēju un pašvaldības atbalstu saglabātos un saistītos tieši ar Bauskas vārdu.
Kas ir SIA «Šlokenbeka», tās īpašnieki, cik cilvēkiem dodat darbu?
– Pašlaik mums ir ap 200 strādājošo, un Tukuma pievārtei tas nav maz. Pirms vairākiem gadiem apzināti sākām meklēt investorus, tas nebija vienkārši. Investors nenāk tukšā vietā. Sakārtojām bilanci, grāmatvedību, lai tā būtu pilnīgi caurspīdīga. Veikti nodokļu maksājumi, strādnieki saņem to, ko nopelna, un algu izmaksas nekavējas. Man pašam bija cītīgi jāmācās vācu valoda, lai ar cilvēkiem, kuriem mūsu uzņēmums varētu būt interesants, spētu saprasties bez tulka.
Šovasar pagāja divi gadi, kopš pusi, 50 procentu, no uzņēmuma uz pusēm iegādājās «Becker Bau GmbH
